Boulings par velti – Alberta koledžas kauss 2013

26.04.2013. jeb piektdienā

es piedalījos

Alberta koledžas kauss 2013

Tas ir strapskolu boulinga turnīrs, kas norisinās

Zelta Boulinga un Skvoša centrā

Nē šī bilde nav daļa no pasākuma. Man vajadzēja bildi ar Zelta Boulinga ēku.

Nē šī bilde nav daļa no pasākuma. Man vienkārši vajadzēja bildi ar Zelta Boulinga ēku.

Kas pa pasākumu?

Alberta koledžas kauss ir ikgadējs boulinga turnīrs skolām. Ir speciāli paredzēts vidusskolai, cits ir paredzēts augstskolām un, iespējams, ir vēl kāds, kurš ir paredzēts citai grupai(Pensionāriem?). Jāpiedalās ar komandu – komandās jābūt piecu cilvēku sastāvam un komandai ir jāpārstāv sava skola. Es titulā rakstu, ka par velti, taču tas attiecas tikai uz tām komandām, kas ir publicējušas savu komandas bildi turnīra Draugiem.lv lapā, pārējiem bija jāmaksā pieci lati no komandas.

Katrai komandai ir arī sevi jāiepazīstina uz skatuves ar savu sagatavoto saukli. Drīkst arī improvizēt, ja nekas nebija sagatavots.

Balvu veidi ir dažādi – sākot no labākajiem atbalstītājiem līdz žūrijas favorītu komandai.

Bija īss laiks, lai iesildītos un tad katrai komandai divu spēļu laikā bija jāsavāc pēc iespējas vairāk punkti. Pēc punktu vākšanas varēja tur vēl palikt paspēlēt tāpat. 

Kā bija?

-Es daudz nestāstīšu, jo viņi solīja bildes tikai pēc svētkiem un man nepatīk likt rakstus bez bildēm.

Zelta Boulingam ir blakus autostāvvieta, kura mēdz būt visai pilna, taču mums ar to nebija problēma. Es piedalos šajā pasākumā otro gadu, nesavācu gan pilnu iepriekšējo komandu, bet nu tas ir sīkums.

Šoreiz bija daudz mazāk laika iemēģināšanai pirms galvenās spēles, kas neatstāja labu iespaidu. 

Dažādās komandas bija dažādi saģērbušās, kas bija aizraujoši, taču ārkārtīgi skaļi un, atklāti sakot, ierasti. Komanda, kas ieguva apbalvojumu par apģērbu, bija krāsaina, džeki sieviešu drēbēs, kaut kāda parūka utml. – uzjautrinoši jau ir, bet tur trūka oriģinalitātes. Nav jau tā, ka mana komanda centās, mums bija tikai vienādas krāsas krekli. Manuprāt, iegūt šo apbalvojumu vajadzēja  plikajai komandai (Radīja tādu iespaidu) – iespējams, tas nebija nekas ļoti unikāls, taču tā bija oriģinālākā ideja no visām komandām. Vēl viena komanda saģērbās par urlām, bet to es nekomentēšu.

Dažādi apbalvojumi un tā, bet kā ar ēdienu? -Tur pat uz vietas var nopirkt..fuck. Vismaz šogad ūdens bija uz katras komandas galda. (Ēdieni un dzērieni ir ārkārtīgi liels faktors izvērtējot pasākumu)

Manai komandai negāja labi. Viduvēji nospēlējām – rezultātu vēl nezinām. (Šķiet, ka bija 16 komandas)

Kopumā….

Paspēlējām boulingu un braucām mājās ar tukšiem vēderiem. Bija interesanti. Bija vērts.

Organizatoriskā daļa bija laba.

Aicinu jūs piedalīties nākotnē.

Es pizģets pilns ar entuziasmu raksto šo rakstu. 😀

Vērtēju:

7/10

 

Tagots , , , , , , , , , , ,

Adwards2013 – kā bija?

12.04.2013.

Biju uz

Adwards2013

Tas ir…

Par pašu konceptu lasi no šī izņēmuma:

Adwards2013 koncepts ir BAILES, savukārt baiļu otrā puse ir drosme. Ikviens radošajā industrijā strādājošais zina, par ko ir runa – bailes, ka nesanāks, ka nesapratīs. Bailes, ka nepagūs, ka nepietiks vai neizdomās. Bailes mūs paralizē. Tās pieliek priekšā kāju izcilu un drosmīgu risinājumu ceļā. Tāpēc KILL YOUR MONSTERS – raksti uz sienām, tetovē starp lāpstiņām, gravē kokā. Šie trīs vārdi tevi neliks mierā turpmāko mēnesi un, cerams, arī turpmāk pulsēs smadzeņu labajā puslodē ik reizi, kad klusi sāks dūkt kāds no taviem iekšējiem monstriem. Drošs paliek drošs – var jau, protams, mugurā uzlikt parašūtu pat tad, ja atrodies pirmajā stāvā. Vai labāk divus – katram gadījumam. Jo, ja nu…ja nu? Bet, ja nu nē?

Bet citādi skaidrojot, tas ir vienas dienas festivāls, kura laikā, šogad, sākumā sniedz lekcijas, pēc tam apbalvošana un tad arī after-party. Lielākoties, piesakās dažāda veida mākslinieki, kuri nodarbojas ar dažādu reklāmu izstrādi. Afišas, kalendāri, video, žurnāli, skulptūras un tā tālāk. Bija arī pieteikšanās noteikumi un dažādi nosacījumi, taču par tiem detaļās neieslīkšu, lasi vairāk viņu mājaslapā.

Pasākumu organizē Latvian Art Directors Club.

Are you fucking kidding me? -Bija tik daudz preses, taču es nevaru internetā atrast nekādas bildes. Vai mans skills ir krities vai arī lielai daļai ir nospļauties par šo pasākumu. Ok. Likšu pasākuma monstru bildes.

Ar ko sākās? -Ar lekcijām sākās.

So, anyway, no rīta ierados. Iepriecināja, ka pasākums norisinājās (lekciju daļa) bankā Citadele(viņu pildspalvas ir draņķīgas, taču ēka ir tīri smuka). Ieraugu uzkodu galdu ūūūn….nav uzkodu…tikai sulas, kafija, ūdens un tā…vilšanās. Lekciju telpa gan bija superīga un, kā viens džeks pasākumā to aprakstija, tā ir milzīga kosmoskuģa formā.

Es nestāstīšu detaļās par ko bija katra lekcija, taču es pastāstīšu to, kā es uztvēru katru lekciju.

Pirmo lekciju pasniedza Bianca Wendt angliski. Viņa ir pasaulē atzīta grafiskā dizainere. Sieviete ar panākumiem, stāsta par saviem panākumiem. Precīzāk  viņa stāstīja par piecām lietām, kas viņu definē. Šajā lekcijā varēja ieskatīties Bjankas darbos, viņas vadītajos darbos un viņas pieejā. Interesanti, taču klausoties, pirmajā pusstundā rodas sašutums par to cik bieži būs kafijas pauze. Viņa ir no tām runātājām, kurām būtu labāk stāstīt maksimāli 20min..

Otro lekciju pasniedza Edgars Zvirgzdiņš latviski. Viņš savos 25 gados ir sasniedzis diezgan daudz panākumus – pietiekami daudz, lai varētu viņu apskaust. Dibinājis dizaina studiju Associates, Partners et Sons. Šī lekcija arī beigās izvērtās garlaicīga, jo vienā brīdī tie darbi, kurus viņš rādija sāka likties pārāk daudz. Viņam var dot 30min. maksimums.

Trešo lekciju pasniedza Philippe Boutie angliski. Lūk šī lekcija bija īpaši aizraujoša. Viņa lekciju ir grūti aprakstīt, tā bija viena no tām cita skatījuma lekcijām. Nedaudz pastāstīja par sevi, tad par reklāmu, tad par interesantajām likumsakarībām starp reklāmām un citām aizraujošām lietām. Es pat nenoguru viņā klausoties. Šī bija viena no vērtīgākajām lekcijām.

Ceturto lekciju, ja to var nosaukt par lekciju, pasniedza Una Rozenbauma angliski. Viņa pastāstīja stāstu Advertising according to a schizophrenic anteater. Varētu domāt, ka tur bija dziļa doma apakšā, taču visticamāk, tas bija tāds kā īss intro kafijas pauzei, jo stāsts beidzās ar nelielu humoru. Iespējams, viņa uztraucās, tāpēc tas stāsts vairāk atstāja tādu WTF? iespaidu. Man patika. Tas stāsts nebija garāks par trijām or so minūtēm.

Kafijas pauze. …Tātad lielākā daļa šeit ir prese…Lielākā daļa izmanto iPhone viedtālruņus, tātad, visticamāk, maz izglītoti viedtālruņu jomā. iOS vide ir pārāk slēgta priekš māksliniekiem, bet nu, lai nu paliek. Kāds džeks lielās citiem par to, cik švaks ir viņa maksimālais skaļums telefonā. Visi iet ēst kaut kur pilsētā, jo pasākumā netika nodrošināts ēdiens. Es gāju uz Statoil. Pačīkstēju pie sevis, kā es izvilkšu līdz mēneša beigām.

Piekto lekciju pasniedza Gatis Rozenfelds. Vēl viens panākumiem bagāts džeks un, atklāti sakot, nepalika man prātā ne ar ko īpašu. Viena lieta ir tā, ka vajag lauzt robežas un tā. Viņa lekcija bija vērtīga, taču ne tik ļoti, kā gribētos.

Sesto lekciju pasniedza Māris Ločmelis. Par viņu ir daudzi dzirdējuši. Viņš pastāstija par savu pieredzi un lietām, kuras ir iemācījies. Viņš deva nelielus padomus un rādija vairākus no viņa iepriekšējajiem darbiem. Lai arī viņam trūkst talanta lekciju pasniegšanā, viņu tomēr bija interesanti noklausīties līdz beigām.

Septīto lekciju pasniedza Pasha Klubnikin….viņš ir no Ukrainas…un pasniedza lekciju krieviski… Šī būtu bijusi tā reize, kad krievu valodas zināšanas man būtu noderējušas, jo spriežot pēc pārējiem – viņš stāstija ar ļoti labu humoru. Visi smējās, kamēr es tizli smaidīju. Bija jau tāds klauns, taču cik es varēju saprast, viņš Ukrainā un arī ārpus tās, ir guvis ļoti daudz panākumus. Noteikti, vēl viena vērtīga lekcija, kuru es nesapratu.

Astoto lekciju pasniedza Sergio Mugnaini un Joakim Borgstrom angliski. Ap šo laiku es migu jau ciet, taču šo džeku stāstītais mani tā parāva, ka ātri atmodos. Iespējams, viņi bija ar milzīgāko pieredzi. Mērogs un naudas apjoms kādā viņi nodarbojās ar reklāmu un cita veida promotional fīčām bija daudz lielāks kā iepriekšējiem lektoriem. Es neko vairāk nestāstīšu par viņiem, jo nespētu atspoguļot viņu stāstīto.

Ar ko turpinājās? -Ar apbalvošanu turpinājās.

Apbalvošanas ceremonija notika koncertzālē Palladium. Man nekad nebija sanācis būt Palladium‘ā, tāpēc, tas man bija patīkams pārsteigums.

Otrajā stāvā bija izstāde ar visiem (vai arī daļu) dalībnieku pieteiktajiem darbiem.  Pēc tam aizejot pavērot skatuvi, es biju patīkami pārsteigts ar baiso atmosfēru, kas tur bija uzbūvēta.  Atmosfēra tiešām bija ļoti labi uzbūvēta – bende, asinis, apgaismojums un viss cits atgādināja reālu šausmu filmu.

Sākoties, uz skatuves uzlēca dejotāji/aktieri/kaut-kas un sabojāja atmosfēru. Kāpēc? – viņu drēbes. Es saprotu, ka tā tās bija domātas mūsdienīgas, bet uz skatuves tādas atmosfēras un drēbju kombinācija nemēdz darboties. Viņu priekšnesumi bija labi. Vēl kritika par to, ka viņi iesaistīja Macbook‘us savos priekšnesumos – itkā saprotams, jo tēma bija saistīta ar dizainu, grafiku un reklāmu, taču tas negāja labi kopā. Iespējams, kas sabojāja viņu iederību uz fona, bija tas, ka visa šī monstru nogalināšanas tematika jau bija netiešs atainojums visiem traucēkļiem darīt savu radošo darbu līdz galam/pilnvērtīgi, taču viņu priekšnesumi bija ļoti tiešs atainojums.

Monstru nogalināšana gan bija ļoti patīkami izstrādāta. Lēmumus par katra monstra nogalināšanu pieņēma kaut kādi speciālisti dažādās jomās (Ugunsdzēsēji, ātrā palīdzība, etc.). 

Atkal, kāda bija problēma ar šo daļu no pasākuma, apbalvojumu bija tik daudz, ka bija apnicīgi skatīties. Iespējams, vienīgajiem, kam bija interesanti, bija dalībnieki, kuriem saņemot savu apbalvojumu arī vairs nebija intereses klausīties. Parastam iedzīvotājām, lai cik arī aktīvam, šāds pasākums nebūtu interesants. 

Kaut gan, noformējums bija tik labs, ka vien tā dēļ ir vērts ierasties. 

Uzvarētājus un galveno uzvarētāju jūs varat noskaidrot šeit.

Es šo pasākumu vērtēju ar 7,5/10

After-party?

Jā, tāda arī bija. Norisinājās bārā MiiT. Es tur nebiju, taču tur esot bijuši welcome drinks. Man bija jāskrien uz pēdējo autobusu.

Tagots , , , , , , , , , , , , , , ,

Prezidents un Bizness

Pagājušo nedēļ

4. un 5. aprīlī

Biju uz Bizness24h konkursa otro kārtu…

Kas tur bija?

NORDIC Training International vadīta simulācijas spēle

Prezidents

 

 

Īss komentārs par to, kā mana komanda tika uz šo kārtu.

Mēs knapi tikām. 40 komandas kopā tika.  Ja mums būtu bijis kaut viens punkts mazāk – mēs nebūtu tikuši. Noveicās tīri tā neko. Par pirmo kārtu lasi šeit.

Spēle Prezidents?

Tā ir simulācijas spēle (NORDIC Training International radīta), kurā divām cilvēku grupām tiek iedota pa nodzertai valstij. Ņemot vērā, ka bijām 40 komandas, katrā pa trim, tad vienā valstī sanāca 60 cilvēku. Valstu nosaukumi ir Sarkanā un Zaļā valsts. Ir arī trešā valsts – organizatoru Dzeltenā valsts, kuriem tad tas nodzertais parāds ir jāatmaksā spēles laikā. Stundas tiek sadalītas pa gadiem, ik pēc gada ir pasīvā stunda, kad ir visādi ierobežojumi un vispār vairāk tas ir tāds brīvais laiks.

Valstīm sākumā ir doti noteikumi un pamat-likumi, kurus spēles gaitā vari mainīt kā gribi – spēles vadītājs bieži izmantoja  frāzi jūsu valsts, darat ko gribat.

Vienkāršā valodā runājot, valsts likumi spēles sākumā bija ļoti līdzīgi parastas demokrātiskas valsts likumiem (Piem. Latvija). Bija arī augstākie likumi, kurus nedrīkstēja mainīt, jo tad spēle zaudētu jēgu.

Pirms vēlēšanām, bija jāizveido klani – apvienības, kuras sastāvēja no trim komandām, un tad klani varēja izdomāt, kā vēlas sevi izvirzīt valstī un tā.

Sākumā bija jāievēl tiesnesis, pēc tam parlaments un tālākā valdības uzbūve izgāja no parlamenta (prezidenta izvēle, ministru prezidenta un pārējo ministru amatu izvērtēšana utml.). Kamēr parlaments, ministri un prezidents ņēmās, tikmēr notika sākuma-uzņēmumu izsole. Jā, es nepieminēju, mums sākumā iedeva katram pa 3’000 naudas, kā nu katrs pa klaniem un komandām izdomāja to sadalīt.

Tālāk spēles gaitā uzņēmumiem vajadzēja censties savu biznesu virzīt, lai pēc iespējas vairāk nopelnītu. Valdībai vajadzēja vadīt un uzturēt stabilu ekonomiku, lai varētu atdot pārādu un atpirkt Dzeltanās valsts īpašumu – ofisi(galdi) spēles sākumā piederēja Dzeltanajai valstij un vajadzēja maksāt par to izmantošanu.

Tāda šī spēle virspusēji izskatās. Sīkāk pastāstīšu tālāk.

Nedaudz pozitīvais un kritika un pārējais…

Uzkodas bija pietiekami. Šokolādes strūklalka un augļi, pīrāgi un virtuļi, biezpiena sieriņi un enerģijas dzērieni, tīri forši, ka, ja sāc nervozēt par spēles virzību, tad vari iet ēst kaut ko, lai nomierinātos. Pusdienas bija niecīgas – īstas pusdienas, taču ļoti maz. Notika Banku augstskolā. Nepatika, ka mūsu briefing telpa, kur mēs visi 120 bijām, ik pa laikam, sabāzti iekšā, tā bija ļoti maza. Citādi bija ērti un patīkami strādāt, laigan Zaļās valsts parlamenta galds nebija pārāk labā pozīcijā – sanāca tā itkā parlaments būtu dežurants ministru kabineta koridorim. Ļoti nepatīk (šis nav vienīgais pasākums ar tādu problēmu), ka pasākuma fotogrāfs bildes nevīžo ielikt jau nākamajā dienā. Pagājušajai kārtai man vajadzēja speciāli rakstīt e-pastu organizātoriem, lai pasteidzināt viņus. Šoreiz es nesteidzinu, paskat tagad, pat tad, ja ir pagājušas piecas(šī sestā) dienas kopš pasākuma, bilžu tāpat vēl nav pieejamu.

Spēles gaita man…..>>>>

Sākums, esam briefing telpā, kur mums uz krēsliem sagaida spēles instrukcija. Instrukcija bija pabieza – pirmā domā: “Pizģets, kur es esmu iekūlies?” Spēles vadītājs, NORDIC Training International priekšsēdētājs Uģis mums pastāsta kaut kādus sīkumus. Noskaidrojuši, ka jāveido mums tagad klani iekš mūsu valstīm, izgājām no telpas, lai veidotu klanu. Ātri izveidojās mums klans un tad mēs pārrunājām, ko kurš darīs. Viens džeks bija spēlējis šo spēli pirms tam, taču tas nepalīdzēja. Saplānojām savu lielo plānu – divi ies parlamentā, viens prezidents, vēl viens ministru prezidents, divi transporta uzņēmumos, divas kkdā citā uzņēmumā. Lielai daļai bija droši vien šādi klanu plāni un, laikam, tieši tāpēc visiem nesanāca sasniegt savas plānotās pozīcijas…izņemot man…es tiku parlamentā. Mani komandas biedri izsolē dabūja Banka1 sev. Vienu no klanietēm ieliku par ārlietu ministru. Vēl divas klanietes kaut kādu savu uzņēmumu dabūja….Un ko darīja pieredzējušais džeks ar saviem komandas biedriem – kļuva par bezdarbniekiem. Šķiet, ka divi no viņiem vēl kaut ko īsi neveiksmīgu izveidoja, taču tas pieredzējušais visu spēles laiku bija bezdarbnieks.

Pozīcijas skaidras..es parlamentā.

Parlamentā mēs bijām seši un spēles sākumā, jeb pirmo gadu valdija neliels haoss. Pa to laiku kopā ar ministru kabinetu izveidojām stabilu valdību, ieviesām nopietnas pārmaiņas, izveidojām vairākus jaunus likumus. Otrajā gadā sākumā likās, ka bijām uz pareizā ceļa, jo  parādi maksājās, stabilitāte ieviesās un vis izskatijās spoži, taču tas ātri mainijās un vis, kas potenciāli varēja noiet greizi – nogāja. Ministru kabinets jau paša pirmā gada sākumā nolēma, ka ir jāpāriet uz citu, savu zaļo, nevis dzeltano, valūtu. Tas sākumā darbojās ļoti labi, taču nelielas kļūdas dēļ, vis sabruka un uz otro gadu situācija bija smaga…vismaz valdībā. Uzņēmumiem gāja kā nu kuram, liela daļa iegāja dziļos parādos, īpaši bankas, valūtu maiņas čakarēja visiem prātu, likumu ieviešana nesekmējās pārāk labi, taču bija arī uzņēmumi, kuriem aizgāja tīri labi.

Runājot par tiesneša varu, viņš bija ievēlēts pateicoties viņa pārliecinošajiem īsajiem teikumiem. Lielot sevi, es tam jau sākumā redzēju cauri un nedevu savu balsi par viņu. Viņš bija ļoti impulsīvs un neiedziļinājās katrā mūsu izstrādātajā likumā. Brīdī, kad gribējām ieviest likumu par nodokļiem, viņš ieraugot ciparu sarakstu pateica, ka atceļ to likumu, tā viņs izdarīja arī ar citiem likumiem un atteicās pārrunāt iemeslus. Viņš traucēja visas valsts darbam, tāpēc referendumā tika nobalsots viņu atlaist. Palikām pie šķīrējtiesas.

Otrā gada laikā, parlamentam kā atsevišķam orgānam, sāka zust ietekme. Viens no mums gāja aktīvi iesaistīties minstru kabineta darbā, cits mēģināja ieguldīt ienesīgā uzņēmumā, vēl viens visu laiku sūdzējās, ka neko mēs nedaram (Mēs darījām, vienkārši katrs vairāk kaut ko individuāli, nevis kopīgi. Tas džeks laikam neko nedarija), katrs (izņemot viens) ar kaut ko nodarbojās – es ar vērošanu(kā ministrija strādā, kāda situācija ir uzņēmumiem, nodevu kādu svarīgu informāciju un tā).

Tā otrais gads beidzās un nu visiem bija jādodas kur nu katrs palika pa nakti. Valdība vēl kādu laiku palika, ievāca vēl pēdējos nodokļus un centās izdomāt, kā tikt galā ar suituāciju valstī. Izmisums gāja tik tālu, ka prezidente pat ierosināja naudas sakopēšanu, taču tas atcēlās (Tas, laikam, arī būtu pret noteikumiem, kaut gan, tas netika minēts augstākajos likumos). Es devos mājās ātrāk, jo mani komandas biedri visu pēdējo plānošanu beidza.

Jau ilgāku laiku biju plānojis apvērsumu uz otro dienu(jeb uz trešo, ceturto un piekto gadu). Tas arī bija viens no iemesliem kāpēc novēroju visu un analizēju cilvēkus un situāciju. Divi bezdarbnieki no mana klana arī gribēja ko tādu darīt, tāpēc piekritām sadarbībai. Mani plāni bija lēnāki taču stabili un droši, kamēr viena no bezdarbnieka plāniem bija ātri un balstijās uz lielu risku. Bija paredzēts, ka būs vēlēšanas pēc diviem gadiem, tas nozīmē otrās dienas rītā. Tas bezdarbnieks ar saviem plāniem bija izveidojis partiju un viņa ideja bija sagrābt varu izmantojot vēlēšanas.

Uz nākamo dienu bija arī pašnāvnieki, tie bija tie cilvēki, kas neiradās uz nākamo dienu.

Nākamais rīts un vēlēšanas..Nenormāli vajag uz tualeti, tāpēc stāvu rindā uz to. Es tos bezdarbniekus mēģināju pierunāt neņemt variantu ar augsto risku un aicināju nevienam nesākt vēlēšanas pirms es neesmu atpakaļ no tualetes, jo es negribēju, lai viņi sabojā ne tikai savas iespējas, bet arī manas. Izstāvu rindu, dodos atpakaļ………..WUT!?…..Notiek bļaustīšanās starp tiem diviem bezdarbniekiem un esošo ministriju, kā arī prezidente aktīvi iesaistās, uzņēmēji arī kaut ko bļaustās ik pa laikam. Nu ja, skaidrs, vis ir sačakarēts. Bezdarbnieki neatstāja ne labu iespaidu par sevi, ne viņu izveidotā partija kaut ko palīdzēja. Kad visiem bija zaibal, kāds pateica: “Vienkārši, tagad nostājas labajā pusē, kas ir par jauno partiju (jeb bezdarbniekiem), bet kreisajā, kas ir par esošo varu.” Protams, ar to iespaidu, ko tie bezdarbnieki atstāja, par viņiem nebalsoja. Nu ja, apvērsums atceļas, tagad viedoklis par jebkuru potenciālo jauno varu ir sabojāts un viedokļu sasvērtā dažādība valstī neļaus turēties nevienam jaunajam stabili augšgalā.

Trešā gada laikā, uzņēmumi ar vien vairāk savā starpā krāpās, nemaksāja nodokļus un daļa iedzīvotāju mainija savu valsti uz Sarkano valsti. Principā Sarkanā valsts pirka mūsu uzņēmējus, taču tad tika ieviests likums, ka, ja kāds vēlas mainīt valsti, tad viņam ir jāmaksā nenormāli-liela-summa. Un visus gadus līdz ceturtajam, saražotā daudzums bija ļoti mazs un nepietiekams.

Trīs no parlamenta (ieskaitot mani) vērojām ministru kabineta darbību visu trešo gadu un pasīvajā laikā nonācām pie slēdziena, ka šis ministru kabinets neder. Plānojām, kurā brīdī atlaist viņus, pārliecinājām vēl divus no parlamenta piekrist mūsu lēmumam. Pavērojām vēl ceturto gadu. Uzņēmēju galā nu bija haoss. Tie divi bezdarbnieki atrada dažu uzņēmēju atbalstu un nošķīra uzņēmēju galu, pasludinot to par atsevišķu karalisti, neatceros nosaukumu. Kāds pretojās, un daži pat centās draudēt ar izmešanu no spēles (taču tāds sods nebija iespējams). Uzņēmēji, kas bija par mūsu esošo varu nāca pie ministru kabineta, lai paustu savu lojalitāti. Kamēr viss ministru kabinets un prezidente sēdēja savā telpā un lēma, kā rīkoties ar krīzi, viņi maz nojauta par esošo situāciju uzņēmumu galā. Es zināju, jo es nodarbojos ar vērošanu – tur gandrīz izvērtās pilsoņu karš.

Ceturtā gada beigās, mēs parlaments atlaidām ministru kabinetu. Viņi bija šokā un nespēja to aptvert. Es paziņoju par to arī uzņēmumiem..un karalistei. Es zināju, ka nebūs labi, ja tā karaliste vēl pastāvēs, tapēc devos tikt galā ar viņiem. Tanī brīdī notika strīds, starp vienu bijušo ministru un karalistes karali(bezdarbnieku), apkārt bija daži karalistes atbalstītāji un oponenti. Atgādināju viņiem to, ka ministru kabinets ir atlaists, ka notiks jaunas valdības veidošanas un, ka viņi ir brīvi aicināti veidot jauno varu kopīgi. Par-karalisti uzņēmēji uzreiz atteicās no karalistes, sakot, ka, ja ir atlaists ministru kabinets, tad viss ir ok, karalis un viņa asistents(bezdarbnieki) arī piekāpās piekrītot, ka jauno varu veidos kopīgi. Es novērsu pilsoņu karu ….taču tad prezidents uzlika veto mūsu(parlamenta) lēmumam, kas nozīmē, tas atceļas.

Tanī brīdī varēja organizēt balsošanu par prezidenta atlaišanu un sākumā bija tāda ideja, taču apziņa, ka ministru kabinets nespēs atteikties no varas, tāpat prezidente un uzņēmēji baidās no pārmaiņām, ievirzīju jaunu risinājumu.

Mums bija paredzēta kopīga valsts sapulce, un es nu vairs, tualetes dēļ, neļaušu tai pārvērsties par neproduktīvu bļaustīšanos, kā tas bija no rīta. Es fiksi pārņēmu vadību pār sapulci, sagaidiju visas valsts iedzīvotājus, apsēdināju visus un pastāstīju situāciju un, ka vajag saprast kādi būs nākamie soļi problēmas risināšanai. Neatļāvu nevienam reizē runāt un liku klausīties visiem vienam otrā. Bijušais karalis pastāstija savu viedokli, prezidente pastāstija savu, daļa uzņēmēju savu. Es lepojos ar to, ka radīju situāciju, kurā visa valsts apstājās un padomāja – tas palīdzēja, jo nu mērķis bija skaidrāks. Es esmu pats pārsteigts cik labi novadiju valsts sapulci – nekad vēl nebiju apklusinājis, nomierinājis, risinājis un licis domāt aptuveni 60 cilvēkiem par kopīgu mērķi. Noslēdzām sapulci ar to, ka visi, kas ir ienteresēti jaunas un kopīgas varas un risinājuma veidošanā, lai dodas uz ministru kabinetu – tas nebūtu strādājis normālā valstī, jo tādā būtu pārāk daudz tādi, kas vēlas daļu no varas, bet valstī ar 60 cilvēkiem, ir tikai daži, pārējiem interesēja uzņēmējdarbība un akcijas.

Nu uz pēdējo gadu valdība bija kļuvusi atvērtāka, ar jaunām sejām, un būtu grūti to saukt par ministru kabineta, parlamenta un prezidenta varu, jo visi sēdās pie kopīga galda problēmas risināšanai. Jaunās sejas noteikti noderēja, jo kāpums pēdējā gadā bija iespaidīgs. Ražošana nu ritēja pilnā sparā un vairākas problēmas atrisinājās. Pat valdība iesaistijās palīdzēt uzņēmumiem ražot – prezidente lielāko daļu gada pavadija ražojot. Atvērās jauns uzņēmums, kurā ražoja lidmašīnas (jeb papīra lidmašīnas). Ja es nepieminēju vis saražoties tika pārdots Dzeltanajai valstij. Tika noņemti gandrīz visi nodokļi un tas arī motivēja uzņēmumus. Ja pareizi atceros, šī gada laikā, mēs visu valsts parādu nomaksājām. Es arī motivēju visus strādāt un palīdzēt uzņēmumiem, apvaicājos pie katra uzņēmuma vai kaut kas trūkst, vai vajag palīdzēt un tā.

Protams, ja spēle būtu turpinājusies vēl pāris gadus, sistēmu tikuntā nāktos uzlabot, jo visu laiku, kāds centās krāpties, bet tas, ko es radīju tanī pēdējā gadā uzlaboja situāciju ļoti. Pat lepns nedaudz paliku, jo ļoti efektīvi biju iniciējis labu valsts virzību.

120 cilvēki atkal mazajā telpā…

Nu pēdējais briefings. Kaut ko pastāsta, kaut kas notiek un paziņo uzvarētāj komandas, kas tiek tālāk…..mēs netikām….

Spēles vadītājs skaidroja, ka bija daži atsevišķi ģeniāli cilvēki, taču viens cilvēks komandu nevar izvilkt. Tas pats, laikam, bija arī ar mūsu komandu – manu komandas biedru banka spēles beigās bankrotēja.

Tas bija pasmags trieciens, jo ļoti centos, lai tiktu tālāk, taču ir svarīgi iet kopā ar komandu un šoreiz mums nesanāca. Neko darīt, nākamreiz jācenšas vairāk.

Nobeidzot un vērtējot…..

Tātad, bija mums valsts, sākumā izskatijās labi, tad viss sāka brukt, es spēlēju vienu no nozīmīgākajām lomām valsts izručīšanai, pēdējais gads bija ļoti labs. Noslēdzās ar parādu atdotu un manai komandai neteikot tālāk.

Šī simulācijas spēle bija ļoti laba un es apguvu daudz jauna. Tagad mana sapratne par valsts iekārtu ir daudz labāka. Es apstiprinu, ka NORDIC Training International ir nepieciešams un aicinu uzņēmumiem un cita veida kolektīviem izmantot viņu piedāvātos pakalpojumus.

Vērtējot simulācijas spēli Prezidents: 9/10

  • Trūka kontroles par to, vai iedzīvotāji katru gadu bija paēduši.
  • Solija gripu – nebija tās.

Vērtējot pasākumu kā tādu: 8/10

  • Nepatika man tā mazā telpa un pusdienu porcijas arī bija mazas.

Ak jā, rakstā par pirmo kārtu, aprkastīju savu sajūsmu par meiteni zaļā. Vis kārtībā, viņa arī bija daļa no Zaļās valsts un viņa turpināja būt smuka. ^_^

 

NTI.lv

BIZ24h

BASP

BA

……………………………………………………………………..

Tagots , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Viegls bizness… (tagad bildes)

Šodien  (14.martā) biju

Banku augstskolas organizētajā

biznesa simulācijas spēļu konkursā

Bizness 24h

ceturtdaļfinālā

Īsumā……….

Bizness 24h ir  konkurss, kurš ir paredzēts jauniešiem no 18-25 gadiem. Šogad uzsvars tika likts uz vidusskolu vecākajiem skolēniem, taču arī augstskolas drīkst piedalīties, kamēr vien vecums atbilst. Konkursam ir trīs kārtas un kopā piesakās 100 komandas. Komandai jāsastāv no trim cilvēkiem. Pēc 1/4fināla tiek atlasītas 40 komandas, pēc 1/2fināla tiek atlasītas 8 un tad finālā tiek noskaidrota uzvarētāj komanda. 1/4fināls ilgst aptuveni trīs stundas spēlējot, bet mēdz ievilkties līdz piecām stundām. Vairāk par Bizness 24h lasi viņu mājaslapā šeit.

Kā gāja, kā sākās un tādas lietas…..

Sākumā, mums(manai komandai) bija grūtības atrast bezmaksas autostāvvietu, taču pēc 15min atradām labu vietu pie pašas banku augstskolas (nočakarējāmies, lai turpat vien atrastu brīvu vietu…). Viens ieteikums šajā ziņā nākamajiem gadiem – nodrošināt autostāvvietu dalībniekiem vai vismaz informēt, kur un kā.

Ja es esmu pilnīgi atklāts, tad pirmie iespaidi par Banku augstskolu ir pilnīgi nekādi – ļoti neitrāla vide. Es pat nezinu, ko vēl var par to pateikt. BET, es nebiju apskatīt visu skolu, tāpēc visticamāk es kļūdos un, ja tomēr apsvērtu kādu virzienu ko šī skola piedāvā, tad noteikti izietu tūrē caur visai skolai.

Ierodoties telpā, kur norisinājās konkurss. Es biju neapmierināts ieraugot pustukšus uzkodu traukus, taču izrādījās, ka viņi vēl nebija novākušies no iepirekšējās dienas un atnesa visu. (1/4fināls norisinājās trīs dienas, divas reizes dienā, lai nebūtu jāmeklē 300 cilvēkiem vieta) Uzkodās bija maza izvēle (cepumi, dažādi čipsi ‘Ādažu’, biezpiena sieriņi ‘Baltais’), bet dzērieni bija pietiekamā izvēlē – Coca-ColaFantaSprite, ūdens(gāzēts un negāzēts), enerģijas dzērieni Monster, kafija. Izdzēru piecus Monster un trīs Coca-Cola, vienu Fanta.

Telpā, kurā noritēja konkurss, bija izvietoti galdi uz, kuriem atradās galda spēle City King – vienkārša spēle, kura ir nesen parādījusies, nestāstīšu spēles noteikumus, gan dabūsiet kādreiz uzspēlēt. Pie katra galda atradās astoņi krēsli. Mums kā komandai vajadzēja sasēsties katram pie sava galda, lai pie viena galda nebūtu divu vienas komandas pārstāvju. Pie katra galda bija arī viens konkursa pārstāvis, kurš izstāstīja noteikumus un sekoja līdz spēles gaitai. Spēle bija ļoti interesanta. Komandām neatstāja labu iespaidu Banku augstskolas komandu esamība (arī iepriekšējās dienas), taču, es domāju, ka viņi to izdarīja, jo nebija pietiekami daudz pieteikumu. Pirmo spēli es uzvarēju, otro no’fail‘oju, bet trešajā viegli tiku pie otrās vietas.  Uz trešo spēli mums vajadzeja mainīt galdiņus.

Blakusdomas, protams, kā katram jaunietim, džekam, bija izčekot, kuras meitenes ir pa gaumei un, kuras tad nav. Tas notiek ļoti ātri, tāpēc nav daudz, ko stāstīt, taču ievēroju, ka man patīk meitenes ar labiem telefoniem (Nē, iPhone, nav labs telefons priekš manis – neizsķiediet naudu tik vājai ierīcei). Es jau sākumā izvēlējos savus spēles kauliņus Android zaļā (salāt zaļā) un pieejot pie jaunā galdiņa uz trešo spēli, mans sadarbības partneris bija veselīga mauriņa zaļā krāsā meitene (Džemperis – tumši zaļš, kauliņi – tumši zaļi), tāpēc, paliku pie saviem Android zaļajiem kauliņiem, lai radītu Zaļo Sadarbību  vai arī Zaļo Alianci. Īstenībā, mēs vairāk spēlējām kā individuālisti, katrs ar savu stratēģiju un mūsu vienīgā sadarbība bija netraucēt viens otram. Konkurence arī bija vāja, tāpēc mums nebija nepieciešams viens otru piesegt.  AAAnyway runājot par telefoniem un meitenēm, zaļā meitene šķita normāla pēc izskata, pat tīri ok priekš manas gaumes, bet nebiju pārliecināts. Vienā brīdī, kad ievēroju, ka viņai ir Samsung Galaxy SIII ar oriģinālo Flip cover‘u, kurš bija Lime green krāsā (tuvu Android zaļajam vai salāt zaļajam), viņa pēkšņi manās acīs kļuva ideāla. Protams, es pārspīlēju, tas ir normāli, ka tagad ir daudzām sakarīgi Android telefoni, taču viņa, vēl ar savu zaļumu, mani pavisam parāva. Zaļā Aliance uzvarēja, šķiet, ka viņas stratēģija bija efektīvāka pret tiem konkurentiem, jo viņa kļuva par galveno spēles uzvarētāju. Viņas stratēģija uzņemās lielu risku, bet, konkurenti bija pārāk pasīvi, lai izmantotu šo risku pret viņu. Ja viņas stratēģija atgādināja vairāk zibenskaru, tad mana, lēna neapstādināma kara mašīna (tas ne tik daudz par agresivitāti, kā par ātrumu un raitumu kādā mēs uzvarējām to spēli). Tā paliku otrais, jo zibenskarš ir daudz ātrāks.

Par ko man ir jāsūdzās, tā bija darba organizācija. Sākums bija labs un vis bija skaidrs, taču tālāk nebija precīzi skaidrs, cik ilgi ir pārtraukumi, kas vēl ir jāsagaida un tā. Pārtraukumus noteica, pie-galdiņa pārstāvji un tas bija ļoti brīvi – ļoģiski, ņemot vērā cik daudz vai maz laika varēja spēle aizņemt katram galdiņam. Tas gan vēl tā – saprotams un deva brīvāku atmosfēru, bet beigas….Es gaidīju, ka ir kaut kāda noslēdzošā runa, taču katrs gāja prom, kurā brīdī grib, pēc trešās spēles. Tātad 1/4fināls ilgst tik ilgi cik ilgi tu izspēlē visas trīs spēles. Atkal, tas ta kā deva brīvāku un mājīgāku atmosfēru, taču, atņemot organizāciju nobeigumam, atņem arī vērtību pasākumam.

Un konkursa logotips izskatās neprofesionāls – ja jūs organizātori lasat, tad lūdzu skataties, ko varat tajā uzlabot uz nākamo gadu.

Šis posts sāk kļūt negatīvs, bet ir vēl viena lieta par, kuru es priecātos – pirms pasākuma, pārliecināties, ka esat nosūtījuši visiem e-pastus ar nepieciešamo informāciju.

Kopumā pasākums bija ļoti labs un izdevies. Bija patīkami piedalīties. Cilvēki bija draudzīgi un dažādi. Es noteikti aicinu visus pieteikties nākamgad – jūs nenožēlosiet. Pat manas māsas vīrs un mana māsa, kuri bija citā komandā un, kuri nav aktīvi pasākumu entuziasti nenožēloja, ka piedalijās un  “..gāja ahujenna..“. 🙂

Līdz ar to, ka mēs bijām otrā Ropažu komanda, mēs savu komandu nosaucām Ropaži II. Vai mēs tiksim tālāk uz 1/2finālu? -Negāja mums pārāk labi, jāskatās.

Vērtēju ar:

7/10

Citas bildes vari atrast šeit.


1
Koncertzālē Palladium uzstāsies REEL BIG FISH, Rakstniecības un mūzikas muzejā izstāde Smacenis – par šīm un citām aktualitātēm kultūrā uzzini pēdējā Kūltūrings epizodē šeit.

Tagots , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

HTC One patīkamā atklāšana

Vakar

(6.martā)

Es ierados uz

HTC One

atklāšanu

Latvijā

HTC%20One_Silver_3V[1]

Ko…

Šajā rakstā es dalīšos savā viedoklī par telefonu, par pašu atklāšanas pasākumu un varbūt vēl kādus sīkumus.  Tāpēc, ja pirmie virsraksti jums neinteresē, droši tinat uz leju. 🙂

Interesanti: Es nekādi pirms pasākuma nevarēju izdomāt, kā Latviski tulkotos vārds flagship. HTC Baltijas daļas vadītāja Rudīte Straupe mani pārsteidza ar vārdu flagmanis. Nezinu vai to viņa pati izdomāja vai tāds vārds reāli eksistē, bet mana problēma ar tulkojumu ir atrisināta. ^_^

Ierados, pariju, aizbraucu…vai arī…

Es arī iedzēru.

Ok. Atklāšanas pasākums notika Rīgā, Tērbatas ielā 73, restorānā Cotton.

Ierašanās tikai ar ielūgumiem. Ok – to neviens strikti neskatījās, bija ielūgumi, taču, ja es ļoti gribētu paraut līdz sev kādu pazīstamo tad es to varētu panākt. Mani patīkami pārsteidza galds ar ēdienu, bet es uzreiz nemetos ēst. Sākumā es iepazinu vidi…Saņēmu welcome drink‘u un devos uz otro stāvu, kur bija atskats uz lielākajiem iepriekšējo gadu flagmaņiem…..tur nebija mans Desire…-_-….No augšas maniju, ka telpas priekšā ir pieci HTC One telefoni, kurus tad var iemēģināt – no questions asked, izrauju savu dzērienu un maucu lejā, lai tad spētu izjust šo ierīci.

Visi ik pa 5-15min spaidija tos telefonus, taču necenšoties būt pieklājīgs es izlūkojos viscauri tam telefonam visu to ierašanās laika stundu…tad bija laiks prezentācijai, uz to gan es noliku telefonu. Nolicis HTC One, es pagriežos un woah, pēkšņi tik daudz cilvēku un puse ēdiena vairs nav. Tas nekas, jo prezentācijas laikā es novēroju, ka tas ēdiens tāpat baigi bieži tur atkārtojas. Piedāvātais dzērienu klāsts, kas bija par velti arī bija labs – dažādi vīni un sulas.

Prezentācijā runāja vēl divi džeki no ārvalstīm (Viens no Anglijas, otrs no neatceros), kas arī pārstāvēja HTC, neatceros kādā līmenī, kādos amatos, bet šķiet, ka džeks no Anglijas bija visciešāk saistīts ar HTC One. Prezentācija bija laba, interesanta un izsmeļoša. Bet tagad ķersimies pie paša HTC One.

P.S. – Pasākuma DJ bija sieviete, apbrīnojami.

HTC One…Labs…Slikts…Kāds?

Tātad, visi, kas pārzin smartphone marketu tikai virspusēji – nejaucat šo modeli ar HTC One X.

Vai kāds vēl nezin specifikācijas? Te būs. (Atļāvos nokopēt no viena cita raksta – labi uzrakstīts)

Jaunais HTC One ir iestrādāts 9.3 mm plānā alumīnija korpusā (svars: 143 grami) un apveltīts ar lielu 4.7 collu Super LCD 3 displeju, kam ir 1080p izšķirtspēja un ārprātīgs ~468 ppi pikseļu blīvums. Tādējādi uz šādu displeju lūkoties būs daudz patīkamāk nekā uz citiem lielākiem displejiem ar šādu pat izšķirtspēju. Pikseļu blīvums (līdz noteiktai robežai) ir viens no svarīgākajiem displeja parametriem. Telefons izmanto šobrīd jaunāko Qualcomm Snapdragon 600 čipkopu (uz tās balstīts arī nesen prezentētais LG Optimus G Pro) un darbojas ar četrkodolu 1.7 GHz Krait 300 procesoru, Adreno 320 grafisko čipu un 2 GB lielu operatīvo atmiņu. Telefons būs pieejams ar 32 GB iebūvēto atmiņu (noteiktiem Āzijas reģioniem būs arī 64 GB versija). Datu pārraides ziņā jaunais HTC One nepārsteidz – tam ir 4G, Bluetooth 4.0, NFC un Wi-Fi tīklu atbalsts. Telefons aprīkots ar 2300 mAh akumulatoru un tā izslēgšanas/bloķēšanas taustiņš (telefona augšā) darbojas arī kā ifrasarkano staru raidītājs ar ko varēsim vadīt TV. Telefonā būs arī Sense TV aplikācija, kurā varēs apskatīt interaktīvas lielāko TV kanālu programmas. Jauno HTC One darbinās Android 4.1.2, bet šobrīd notiek darbs pie 4.2.2 atjauninājuma sagatavošanas. Telefons būs pieejams pelēkā, melnā un sarkanā krāsā.

Novienkāršotā valodā sakot – telefons ir ātrs, patīkami lūkoties uz displeja, tur laikam nav rakstīts, bet arī skaņa ir ļoti laba, pietiekami daudz atmiņas un laba baterija. Kamera ir revolucionāra ar savu jauno UltraPixels tehnoloģiju, kas uzlabo telefona bilžu kvalitāti kā vēl nekad. Nepārbīstaties, kad dzirdat, ka tā ir 4,3 pixeļu kamera, jums ir jāsaprot, ka kameras kvalitāti pixeļu skaits nenosaka – tas noteikti palielina bildes izmēru, bet kāda jēga no liela izmēra, ja bilde ir nekvalitatīva. Jaunās kameras tehnoloģijai pixeļi ir lielāki, kas tad ļauj uzņemt 300% vairāk gaismas – kvalitatīvas bildes arī patumšos apstākļos un asākas bildes pārgaismotos apstākļos.

Prezentācijā tika rādīts kameras salīdzinājums ar Competitor X un Competitor Y. Mums tika arī atklāts, ka šie un Y ir Samsung Galaxy SIII un iPhone 5. HTC One uzņemtā bilde bija kvalitatīvāka un skaidrāka.

Ir jāņem vērā arī jaunā Zoe fīča, to nevar paskairdot īsti ar vārdiem un arī iekš video, tas neizskatās pārāk pārsteidzoši, taču šī funkcija ir ļoti intuitīva, kad to izmanto. Katrā ziņā Zoe es izmantotu.

Nevaram aizmirst arī par Blinkfeed fīču – visi Facebook, jaunumu, G+, reddit utt. jaunumi vienā kopīgā, patīkamā interfeisā pa taisno uz homescreen‘a. Nezinu vai es izmantotu, jo man jaunumi pienāk ļoti daudz un vairāk kā 100 jaunumus es netaisos skatīties caur telefonu. Bet tas ir noderīgi – nenotiek slēgāšanās starp aplikācijām – visu redz pa taisno.

Pirmais telefons, kurš ir pilnībā no metāla – ja jūs paskataties pirmo bildi, tikai tās līnijas uz ierīces aizmugures nav metāla (nav arī plastmasa), tās bija nepieciešamas, lai spētu uztvert un raidīt signālu. Rokās turot HTC One, ir sajūta, ka turi patiešām kvalitatīvu ierīci. Met pret sienu, bet ierīce neizjuks, jo tas ir pilns metāla rāmis un viņu nevar bez metāla griešanas izjaukt…Laigan, ja izšķaidītu ekrānu un mēģinātu no turienes viņu izjaukt, varbūt arī to var izdarīt.

Pats telefons Pasaules Mobilo tehnoloģiju Kongresā (MWC) tika atzīts par labāko jauno 2013. gada ierīci.

Kas man nepatika? – Man gribējās lielāku ekrānu(es esmu lielo ekrānu cienītājs), nepatīk man tās līnijas uz ierīces aizmugures un to priekšējo HTC logo nevajadzēja, taču tad būtu jāpārdomā dizains. Pārējās specifikācijas mani apmierina un, ja man apniks Sense, tad es uzinstalēšu citu palaidēju, ar to man nepietiktu, es droši vien viņu divu dienu laikā root‘otu un instalētu pirmo pieejamo custom ROM‘u.

Kopumā šis telefons ir ļoti labs un, ja tu esi iPhone kvalitātes mīļotājs, taču saproti, ka iOS operētājsistēma ir pārāk švaka, šis telefons ir priekš tevis. Vēl viena lieta, pirms sakat vai , ir labi paspaidīt HTC One dzīvē, jo realitātē ir citādāk kā datora monitorā. Ņemat HTC One – nenožēlosiet.

Nobeidzot…

Atklāšanas pasākums bija ļoti labs, HTC One sevi man ir pierādījis un esmu drošs, ka arī jums patiks. Redzēsim vai Smasung Galaxy SIV izrādīsies labāks vai tomēr nē.

Es vērtēju HTC One ar 9/10

Atklāšanas pasākumu vērtēju aarī ar 9/10

Un vai es pieminēju, ka tur arī bija fotostends, kur varēja ar jauno ierīci nofotogrāfēties un turpatās tās bildes tika izprintētas ar fotoprinteri. Patiešām kvalitatīvs pasākums. 🙂

Links uz  rakstu no, kura es aizņēmos bildes

Tagots , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Skola 2013 – bija vērts

No 1. līdz 3. martam

biju

Skola 2013

izstādē

554244_337919409661630_1672908077_n[1]

Iesākumam…

Patiesību sakot, izstāde bija piecas dienas, taču es ierados tikai pēdējās trīs.

Kopumā izstādē bija vis, ko jūs sagaidītu no izglītības izstādes – augstskolas, profesionālās skolas utml.. Tās visas dalīja bukletus, stāstija sīkāk, aicināja piedalīties konkursos un izlozēs, piedāvāja dažādas fīčas utml.. Bija arī Okarte, Swedbank Open un vairākas mazākas kompānijas, kas tad piedāvāja savas fīčas. Salīdzinājumā ar 2011. gadu izstāde bija ļoti uzlabojusies.

2013-02-19_skola1[1]

1.marts..

Ierodos Ķīpsalā un ir skaidri saprotams, kur nezinātājam būtu jāiet, lai nonāktu izstādē, jo bariem cilvēku gāja uz izstāžu centra virzienu. Jau ienākot centrā ir acīmredzams uzlabojums no 2011. gada, man tiek iedots Okartes maisiņš (Arī ’11 gadā bija maisiņi, taču tie ātri beidzās) Ūūūūūūūūn tad…es devos uz tualeti, jo tā, tanī brīdī, man bija prioritāte.

Pēc tam es sāku staigāt apkārt un noskaidrot dažādās iespējas, kuras piedāvāja skolas. Es esmu savācis ļoti daudz bukletus un uzzinājis ļoti daudz, taču nerakstīšu par katru, jo šis raksts nav izstāde. Citējot kādu meiteni kuru pazīstu “Ja zini, kur gribi mācīties tālāk, tad neiesaku iet uz to izstādi, jo, pēc tās apmeklējuma, gribēsies mācīties daudz kur un galvā būs putra.” – Piekrist tam vai nē, paliek jūsu ziņā, bet dažādās mācību iestādes bija patiešām pacentušās sevi parādīt, liekot pārdomāt savas intereses un plānus.

Šajā dienā visvairāk fokusa liku informācijas iegūšanai un bukletu vākšanai…Un arī konfekšu ēšanai – to es darīju visas dienas.

Izglītības iestāžu stendu attieksme pret mani“Kur tu plāno mācīties?”

479811_492917544102969_1522270170_n[1]

2.marts..

Šajā dienā es centos izmēģināt visas fīčas, kuras piedāvāja stendi. Bija mežniecības simulators, Xbox 360 Kinect spēles, elektriskais kaut-kāds-trīs-riteņu-braucamais, saldējuma kokteiļi, kurus pagatavoja ķīmiķi izmantojot slāpekli, monētas sišana, šokolādes strūklaka, viegli iegūstamas balvas, laimes rats, interaktīvie mācību materiāli un citas (daudz) fīčas. Bija ļoti daudz, ko darīt un divas stundas varēja pavadīt vien veltot visām fīčām. Runājot par laimes ratu, man šķiet, ka tā bija vienīgā fīča, kurai bija tāda cilvēku rinda. Protams, ja jūs esat kā es, kurš no rīta līdz vakaram tur bija, tad vienā brīdī vairs nav fīču, ko darīt.

Nevēlos kaunināt nevienu iestādi, tāpēc neteikšu, kura, taču apģērbu kolekcija Varavīksnes pieskāriens nebija pārāk labs, īstenībā, es pat gribētu teikt šausmīgs, taču tikai daļa no tās atgādināja uzvilktas krāsainas trubas nevis kleitas. Pārējās kolekcijas bija ok, bet nekas īpaš.

Viena no deju skolām bija izdomājusi dejot pie sava stenda. Cilvēki salasās apkārt, skatās. Divas meitenes man aiz muguras stāv, viena no viņām kritizē: “Diez kā viņas reprezentā tā savu skolu? -Parādot cik viņas ir pieejamas?” Man tas lika aizdomāties par to, kā tad deju skolai vajadzētu reprezentēt sevi…tieši tā arī vajadzētu – dejojot – tam nav nozīmes vai viņas ir pieejamas.

Izglītības iestāžu stendu attieksme pret mani – “Mainīsi profesiju?”

559776_337510189702552_308618690_n[1]

3.marts..

Daudzus jau iepazinis, visur jau bijis, vazājos apkārt. Noslēdzās Jaunais profesionālis 2013 konkurs. Cilvēki bija maz un nekas īpaš nenotika. Visas dienas bija arī lekcijas/vai-kks-tamlīdzīgs – es tās tik aktīvi necentos apmeklēt. Izdzēru pārīti aliņus, parunājos ar citiem un tad jau arī vis beidzās.

Izglītības iestāžu stendu attieksme pret mani – “Ar ko tu nodarbojies?”

Un beigās bija arī noorganizēts no pārpalikušajiem bukletiem utml. papīru kauja – Video.

Kopumā…….

Izstāde bija izdevusies, dažādās studiju iespējas tika parādītas ļoti labi un jautrība vismaz uz divām stundām tur bija nodrošināta. Ierasties pavisam noteikti bija vērts un es aicinu visus, arī tos, kas jau ir izlēmuši savu nākotni, ierasties un izbaudīt Skola izstādt uz savas ādas.

Latvija tādām expo tipa izstādēs nav pārāk pieredzējusi, taču pēdējo gadu laikā mēs savu veikumu esam tik ļoti uzlabojuši, ka uz tām ir interesanti ierasties. Noteikti gaidu nākamo gadu.

554244_337919409661630_1672908077_n[1]

Tagots , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Basketbols: VEF Rīga – CEZ Nymburk

Pagājušajā sestdienā

(16.februārī)

Biju skatīties spēli

VEF Rīga – ČEZ Nymburk

Spēle

..Tikai tagad?

Tas tiesa, ka spēle bija pirms divām dienām, bet es neesmu sporta spēļu blogeris, tāpēc tie, kas gaidītu detalizētu informāciju, būtu vīlušies. Es rakstīšu savas domas par spēli un visu kopumā.

Ierados…

Ierados tur (Arēna Rīga) un pirmā patīkamā sajūta bija tā, ka nebija burzmas. Varētu gribēt, lai basketbols kļūst populārāks Latvijā, taču tad atkal būtu grūtāk baudīt spēli tanī saspiestībā. Biļetes arī laikam ir viegli dabūt, jo pirms ieiešanas, viens džeks iedeva man piecas biļetes uz LMT sektoru. Pirmās divas ceturtdaļas skatijos no 112. sektora, pēc tam aizgāju uz LMT sektoru, kas izrādījās pretējā puse + LMTiešiem bija sava dzeršanas/ēšanas telpa.

Neierados gan viens, bet tas nav svarīgi.

Pati spēle..

Sākumā izskatījās labi – turējāmies priekšā, pa lielam, visu spēles laiku. Ja nekļūdos, lielākā punktu starpība bija 11. Spēle gāja intensīvi un jāsaka, ka man bija interesantāk skatīties basketbolu kā hokeju. VEF Rīga karsējmeitenes arī bija ļoti labas (nelikšu nevienu bildi – visas, kuras atradu bija neizdevušās).

Tika arī izspēlēts konkurss (Vai tā skaitās loterija?) – ieejot mums katram tika iedots nummurs un pēc otrās ceturdaļas tika izvilkti divi nummuri kuriem tad būtu iespēja mest no centra līnijas grozā un, ja trāpa, tad iegūst 2000eur. Viens no metējiem bija puika vārdā Mārtiņš un viņam varētu būt ap 10-12 gadiem. Viņš sēdēja man priekšā. Otrs metējs neieradās mest. Puika meta, bet neiemeta.

Viss izskatījās labi līdz pēdējām minūtēm, kad Nyumburk mūs salika. Kā apkārtējie teica, tā tas parasti ir, mēs esam vadībā visu spēli un beigās salaižam visu dēlī. Beigu rezultāts 85:89.

Kopumā..85:89

Spēle bija laba, taču biju vīlies, ka VEF Rīga zaudēja. Vēlu viņiem uzvaru nākamajās spēlēs.

Tagots , , , , , , , , , , , , ,

Janvāris pa lokālo

UN ATKAL

Nekas nav likts

Visu mēnesi

Image

 

Kāpēc?

Skola. Es esmu aizņemts ar skolu un ārpusstundu aktivitātēm. Dažas no aktivitātēm:

  • Ropažu Video Klubs
  • Kopīgais Adījums (Brīvprātīgā darba grupa)
  • Ropažu Vidusskolas Avīze

Tas nešķiet daudz, taču tas ir pietiekami, lai atturētu mani no pasākumiem uz kādu laiku.

Image

 

Katrā ziņā, drīz man būs atkal par ko rakstīt.

Ēnu diena. Es esmu pieteicis savu galveno prioritāti valsts prezidentam, bet otro – AirBaltic pilotam. Tagad jāsagaida rezultāti un jāskatās, vai mana motivācija ir bijusi pietiekami laba.

Es piesakos uz Bizness24h konkursu. (Piesaki sevi un savu komandu arī: šeit) Ja būsim sagatavojuši labu motivāciju, tad arī mūsu komandu izvēlēs.

Vairāk neko konkrētu nevaru pateikt. Ja tev ir, kur mani uzaicināt, tad droši – aicini.

Image

Tagots , , , , , , , , , ,

2012 in review

2012.gads aizvadīts…

Trūkst Decembra?

Šajā mēnesī neesmu rakstisjis nevienu rakstu, jo neesmu piedalijies nevienā ārpus-skolas pasākumā. Esmu bijis aizņemts ar mācībām, lokālajām aktivitātēm un citām lietām. Nesolu, ka janvāris man būs bagātāks.

Jaunais Gads…

Es vēlu jums laimīgu un panākumiem bagātu 2013.gadu.

Bet pagaidām, centīšos izdomāt, kur varētu nosvinēt JG.

Tagots , ,

LATGOLA.LV – katra santīma vērta izrāde

Sestdien (24.)

Biju Latvijas Nacionālajā teātrī

Lai redzētu izrādi

LATGOLA.LV

Sī gan nav bilde no reizes, kad es biju, taču nekas baigi mainijies aktieros nav. Varētu būt, ka aktrisei pa labi bija cita frizūra.

Kā bija?

Un kā jūs domājat? -Protams, ka ļoti labi (Varbūt nedaudz pārspīlēju). Es apbrīnoju, kā aktieri spēj atkārtoti rādīt šo izrādi atkal un atkal + vēl ļoti labā kvalitātē – LATGOLA.LV pirmizrāde bija atpakaļ 2010.gadā.

Tiem, kas nav bijuši Latvijas Nacionālajā teātrī, es varu apsolīt, ka viņi piedāvā augstas kvalitātes izrādes, telpas un arī mini-bodīte tīri forša ar plašu /kas gan vairāk vajadzīgs/ izvēli. Lielajā zālē notiekošais uz skatuves ir labi dzirdams un pārredzams – nezinu, kā ir mazākajās zālēs, bet es esmu drošs, ka tur arī ir labi. Dažubrīd ir burzma, jo izrādes ir pieprasītas un tās nāk apmeklēt daudz cilvēki.

Pati izrāde bija patiesi baudāma komēdija. Ja arī nesaproti Latgaļu valodu, smiesies vēderu turēdams tāpat. Aktieri bija ļoti labi, ja pat ne izcili, kautgan mana klasesbiedrene teica, ka galvenā oma dažubrīd pārāk murmināja zem deguna – džeki gan bija ļot skaidri saprotami. Atklāti runājot šī komēdija man lika noprast, ka latgalieši ir bezmazvai cita tauta ar savām unikālām tradīcijām. Velviena svarīga lieta – bija iedota neliela padomju un brīvības izcīnīšanas pieskaņa, tas deva tādu kā nelielu dziļumu tai izrādei. Neesmu vēl pieminējis, bet galvenie notikumi izrādē sākumā rit apkārt kādai parastai latgaļu omai, pēctam viņai pievienojas dzīvesbiedrs un tad stāsts risinās ap viņiem un viņu kaimiņiem/radiem. Notikumi norisinājās kādā Latgales ciemā/pagastā/novadā Baltinavā.

Patiesi baudāma tautas komēdija par diviem Latgales pensionāriem un viņu sadzīvi Baltinavā. Izrāde bija bagāta ar izcilu humoru un ar patīkamu vēsturisku pieskaņu.

Vērtēju:

  • Kaut es spētu pateikt, kas man patika un nepatika, taču, itkā, man patika viss, tomēr iespējams bija iztrūkstoši elementi, tapēc gluži 10 arī nevaru dot.

Tad nu:

  • Es vērtēju šo izrādi ar 9/10

P.S. – Voldemāram Šoriņam sestdien apritēja 60 gadu jubileja. LATGOLA.LV viņš ir kaimiņš. Sveicieni jubilejā. 🙂

Links uz LN teātra Latgola.lv izrādes lapu:  

Tagots , , , , , , , , , , , , , , , , ,