Tag Archives: biju

Prezidents un Bizness

Pagājušo nedēļ

4. un 5. aprīlī

Biju uz Bizness24h konkursa otro kārtu…

Kas tur bija?

NORDIC Training International vadīta simulācijas spēle

Prezidents

 

 

Īss komentārs par to, kā mana komanda tika uz šo kārtu.

Mēs knapi tikām. 40 komandas kopā tika.  Ja mums būtu bijis kaut viens punkts mazāk – mēs nebūtu tikuši. Noveicās tīri tā neko. Par pirmo kārtu lasi šeit.

Spēle Prezidents?

Tā ir simulācijas spēle (NORDIC Training International radīta), kurā divām cilvēku grupām tiek iedota pa nodzertai valstij. Ņemot vērā, ka bijām 40 komandas, katrā pa trim, tad vienā valstī sanāca 60 cilvēku. Valstu nosaukumi ir Sarkanā un Zaļā valsts. Ir arī trešā valsts – organizatoru Dzeltenā valsts, kuriem tad tas nodzertais parāds ir jāatmaksā spēles laikā. Stundas tiek sadalītas pa gadiem, ik pēc gada ir pasīvā stunda, kad ir visādi ierobežojumi un vispār vairāk tas ir tāds brīvais laiks.

Valstīm sākumā ir doti noteikumi un pamat-likumi, kurus spēles gaitā vari mainīt kā gribi – spēles vadītājs bieži izmantoja  frāzi jūsu valsts, darat ko gribat.

Vienkāršā valodā runājot, valsts likumi spēles sākumā bija ļoti līdzīgi parastas demokrātiskas valsts likumiem (Piem. Latvija). Bija arī augstākie likumi, kurus nedrīkstēja mainīt, jo tad spēle zaudētu jēgu.

Pirms vēlēšanām, bija jāizveido klani – apvienības, kuras sastāvēja no trim komandām, un tad klani varēja izdomāt, kā vēlas sevi izvirzīt valstī un tā.

Sākumā bija jāievēl tiesnesis, pēc tam parlaments un tālākā valdības uzbūve izgāja no parlamenta (prezidenta izvēle, ministru prezidenta un pārējo ministru amatu izvērtēšana utml.). Kamēr parlaments, ministri un prezidents ņēmās, tikmēr notika sākuma-uzņēmumu izsole. Jā, es nepieminēju, mums sākumā iedeva katram pa 3’000 naudas, kā nu katrs pa klaniem un komandām izdomāja to sadalīt.

Tālāk spēles gaitā uzņēmumiem vajadzēja censties savu biznesu virzīt, lai pēc iespējas vairāk nopelnītu. Valdībai vajadzēja vadīt un uzturēt stabilu ekonomiku, lai varētu atdot pārādu un atpirkt Dzeltanās valsts īpašumu – ofisi(galdi) spēles sākumā piederēja Dzeltanajai valstij un vajadzēja maksāt par to izmantošanu.

Tāda šī spēle virspusēji izskatās. Sīkāk pastāstīšu tālāk.

Nedaudz pozitīvais un kritika un pārējais…

Uzkodas bija pietiekami. Šokolādes strūklalka un augļi, pīrāgi un virtuļi, biezpiena sieriņi un enerģijas dzērieni, tīri forši, ka, ja sāc nervozēt par spēles virzību, tad vari iet ēst kaut ko, lai nomierinātos. Pusdienas bija niecīgas – īstas pusdienas, taču ļoti maz. Notika Banku augstskolā. Nepatika, ka mūsu briefing telpa, kur mēs visi 120 bijām, ik pa laikam, sabāzti iekšā, tā bija ļoti maza. Citādi bija ērti un patīkami strādāt, laigan Zaļās valsts parlamenta galds nebija pārāk labā pozīcijā – sanāca tā itkā parlaments būtu dežurants ministru kabineta koridorim. Ļoti nepatīk (šis nav vienīgais pasākums ar tādu problēmu), ka pasākuma fotogrāfs bildes nevīžo ielikt jau nākamajā dienā. Pagājušajai kārtai man vajadzēja speciāli rakstīt e-pastu organizātoriem, lai pasteidzināt viņus. Šoreiz es nesteidzinu, paskat tagad, pat tad, ja ir pagājušas piecas(šī sestā) dienas kopš pasākuma, bilžu tāpat vēl nav pieejamu.

Spēles gaita man…..>>>>

Sākums, esam briefing telpā, kur mums uz krēsliem sagaida spēles instrukcija. Instrukcija bija pabieza – pirmā domā: “Pizģets, kur es esmu iekūlies?” Spēles vadītājs, NORDIC Training International priekšsēdētājs Uģis mums pastāsta kaut kādus sīkumus. Noskaidrojuši, ka jāveido mums tagad klani iekš mūsu valstīm, izgājām no telpas, lai veidotu klanu. Ātri izveidojās mums klans un tad mēs pārrunājām, ko kurš darīs. Viens džeks bija spēlējis šo spēli pirms tam, taču tas nepalīdzēja. Saplānojām savu lielo plānu – divi ies parlamentā, viens prezidents, vēl viens ministru prezidents, divi transporta uzņēmumos, divas kkdā citā uzņēmumā. Lielai daļai bija droši vien šādi klanu plāni un, laikam, tieši tāpēc visiem nesanāca sasniegt savas plānotās pozīcijas…izņemot man…es tiku parlamentā. Mani komandas biedri izsolē dabūja Banka1 sev. Vienu no klanietēm ieliku par ārlietu ministru. Vēl divas klanietes kaut kādu savu uzņēmumu dabūja….Un ko darīja pieredzējušais džeks ar saviem komandas biedriem – kļuva par bezdarbniekiem. Šķiet, ka divi no viņiem vēl kaut ko īsi neveiksmīgu izveidoja, taču tas pieredzējušais visu spēles laiku bija bezdarbnieks.

Pozīcijas skaidras..es parlamentā.

Parlamentā mēs bijām seši un spēles sākumā, jeb pirmo gadu valdija neliels haoss. Pa to laiku kopā ar ministru kabinetu izveidojām stabilu valdību, ieviesām nopietnas pārmaiņas, izveidojām vairākus jaunus likumus. Otrajā gadā sākumā likās, ka bijām uz pareizā ceļa, jo  parādi maksājās, stabilitāte ieviesās un vis izskatijās spoži, taču tas ātri mainijās un vis, kas potenciāli varēja noiet greizi – nogāja. Ministru kabinets jau paša pirmā gada sākumā nolēma, ka ir jāpāriet uz citu, savu zaļo, nevis dzeltano, valūtu. Tas sākumā darbojās ļoti labi, taču nelielas kļūdas dēļ, vis sabruka un uz otro gadu situācija bija smaga…vismaz valdībā. Uzņēmumiem gāja kā nu kuram, liela daļa iegāja dziļos parādos, īpaši bankas, valūtu maiņas čakarēja visiem prātu, likumu ieviešana nesekmējās pārāk labi, taču bija arī uzņēmumi, kuriem aizgāja tīri labi.

Runājot par tiesneša varu, viņš bija ievēlēts pateicoties viņa pārliecinošajiem īsajiem teikumiem. Lielot sevi, es tam jau sākumā redzēju cauri un nedevu savu balsi par viņu. Viņš bija ļoti impulsīvs un neiedziļinājās katrā mūsu izstrādātajā likumā. Brīdī, kad gribējām ieviest likumu par nodokļiem, viņš ieraugot ciparu sarakstu pateica, ka atceļ to likumu, tā viņs izdarīja arī ar citiem likumiem un atteicās pārrunāt iemeslus. Viņš traucēja visas valsts darbam, tāpēc referendumā tika nobalsots viņu atlaist. Palikām pie šķīrējtiesas.

Otrā gada laikā, parlamentam kā atsevišķam orgānam, sāka zust ietekme. Viens no mums gāja aktīvi iesaistīties minstru kabineta darbā, cits mēģināja ieguldīt ienesīgā uzņēmumā, vēl viens visu laiku sūdzējās, ka neko mēs nedaram (Mēs darījām, vienkārši katrs vairāk kaut ko individuāli, nevis kopīgi. Tas džeks laikam neko nedarija), katrs (izņemot viens) ar kaut ko nodarbojās – es ar vērošanu(kā ministrija strādā, kāda situācija ir uzņēmumiem, nodevu kādu svarīgu informāciju un tā).

Tā otrais gads beidzās un nu visiem bija jādodas kur nu katrs palika pa nakti. Valdība vēl kādu laiku palika, ievāca vēl pēdējos nodokļus un centās izdomāt, kā tikt galā ar suituāciju valstī. Izmisums gāja tik tālu, ka prezidente pat ierosināja naudas sakopēšanu, taču tas atcēlās (Tas, laikam, arī būtu pret noteikumiem, kaut gan, tas netika minēts augstākajos likumos). Es devos mājās ātrāk, jo mani komandas biedri visu pēdējo plānošanu beidza.

Jau ilgāku laiku biju plānojis apvērsumu uz otro dienu(jeb uz trešo, ceturto un piekto gadu). Tas arī bija viens no iemesliem kāpēc novēroju visu un analizēju cilvēkus un situāciju. Divi bezdarbnieki no mana klana arī gribēja ko tādu darīt, tāpēc piekritām sadarbībai. Mani plāni bija lēnāki taču stabili un droši, kamēr viena no bezdarbnieka plāniem bija ātri un balstijās uz lielu risku. Bija paredzēts, ka būs vēlēšanas pēc diviem gadiem, tas nozīmē otrās dienas rītā. Tas bezdarbnieks ar saviem plāniem bija izveidojis partiju un viņa ideja bija sagrābt varu izmantojot vēlēšanas.

Uz nākamo dienu bija arī pašnāvnieki, tie bija tie cilvēki, kas neiradās uz nākamo dienu.

Nākamais rīts un vēlēšanas..Nenormāli vajag uz tualeti, tāpēc stāvu rindā uz to. Es tos bezdarbniekus mēģināju pierunāt neņemt variantu ar augsto risku un aicināju nevienam nesākt vēlēšanas pirms es neesmu atpakaļ no tualetes, jo es negribēju, lai viņi sabojā ne tikai savas iespējas, bet arī manas. Izstāvu rindu, dodos atpakaļ………..WUT!?…..Notiek bļaustīšanās starp tiem diviem bezdarbniekiem un esošo ministriju, kā arī prezidente aktīvi iesaistās, uzņēmēji arī kaut ko bļaustās ik pa laikam. Nu ja, skaidrs, vis ir sačakarēts. Bezdarbnieki neatstāja ne labu iespaidu par sevi, ne viņu izveidotā partija kaut ko palīdzēja. Kad visiem bija zaibal, kāds pateica: “Vienkārši, tagad nostājas labajā pusē, kas ir par jauno partiju (jeb bezdarbniekiem), bet kreisajā, kas ir par esošo varu.” Protams, ar to iespaidu, ko tie bezdarbnieki atstāja, par viņiem nebalsoja. Nu ja, apvērsums atceļas, tagad viedoklis par jebkuru potenciālo jauno varu ir sabojāts un viedokļu sasvērtā dažādība valstī neļaus turēties nevienam jaunajam stabili augšgalā.

Trešā gada laikā, uzņēmumi ar vien vairāk savā starpā krāpās, nemaksāja nodokļus un daļa iedzīvotāju mainija savu valsti uz Sarkano valsti. Principā Sarkanā valsts pirka mūsu uzņēmējus, taču tad tika ieviests likums, ka, ja kāds vēlas mainīt valsti, tad viņam ir jāmaksā nenormāli-liela-summa. Un visus gadus līdz ceturtajam, saražotā daudzums bija ļoti mazs un nepietiekams.

Trīs no parlamenta (ieskaitot mani) vērojām ministru kabineta darbību visu trešo gadu un pasīvajā laikā nonācām pie slēdziena, ka šis ministru kabinets neder. Plānojām, kurā brīdī atlaist viņus, pārliecinājām vēl divus no parlamenta piekrist mūsu lēmumam. Pavērojām vēl ceturto gadu. Uzņēmēju galā nu bija haoss. Tie divi bezdarbnieki atrada dažu uzņēmēju atbalstu un nošķīra uzņēmēju galu, pasludinot to par atsevišķu karalisti, neatceros nosaukumu. Kāds pretojās, un daži pat centās draudēt ar izmešanu no spēles (taču tāds sods nebija iespējams). Uzņēmēji, kas bija par mūsu esošo varu nāca pie ministru kabineta, lai paustu savu lojalitāti. Kamēr viss ministru kabinets un prezidente sēdēja savā telpā un lēma, kā rīkoties ar krīzi, viņi maz nojauta par esošo situāciju uzņēmumu galā. Es zināju, jo es nodarbojos ar vērošanu – tur gandrīz izvērtās pilsoņu karš.

Ceturtā gada beigās, mēs parlaments atlaidām ministru kabinetu. Viņi bija šokā un nespēja to aptvert. Es paziņoju par to arī uzņēmumiem..un karalistei. Es zināju, ka nebūs labi, ja tā karaliste vēl pastāvēs, tapēc devos tikt galā ar viņiem. Tanī brīdī notika strīds, starp vienu bijušo ministru un karalistes karali(bezdarbnieku), apkārt bija daži karalistes atbalstītāji un oponenti. Atgādināju viņiem to, ka ministru kabinets ir atlaists, ka notiks jaunas valdības veidošanas un, ka viņi ir brīvi aicināti veidot jauno varu kopīgi. Par-karalisti uzņēmēji uzreiz atteicās no karalistes, sakot, ka, ja ir atlaists ministru kabinets, tad viss ir ok, karalis un viņa asistents(bezdarbnieki) arī piekāpās piekrītot, ka jauno varu veidos kopīgi. Es novērsu pilsoņu karu ….taču tad prezidents uzlika veto mūsu(parlamenta) lēmumam, kas nozīmē, tas atceļas.

Tanī brīdī varēja organizēt balsošanu par prezidenta atlaišanu un sākumā bija tāda ideja, taču apziņa, ka ministru kabinets nespēs atteikties no varas, tāpat prezidente un uzņēmēji baidās no pārmaiņām, ievirzīju jaunu risinājumu.

Mums bija paredzēta kopīga valsts sapulce, un es nu vairs, tualetes dēļ, neļaušu tai pārvērsties par neproduktīvu bļaustīšanos, kā tas bija no rīta. Es fiksi pārņēmu vadību pār sapulci, sagaidiju visas valsts iedzīvotājus, apsēdināju visus un pastāstīju situāciju un, ka vajag saprast kādi būs nākamie soļi problēmas risināšanai. Neatļāvu nevienam reizē runāt un liku klausīties visiem vienam otrā. Bijušais karalis pastāstija savu viedokli, prezidente pastāstija savu, daļa uzņēmēju savu. Es lepojos ar to, ka radīju situāciju, kurā visa valsts apstājās un padomāja – tas palīdzēja, jo nu mērķis bija skaidrāks. Es esmu pats pārsteigts cik labi novadiju valsts sapulci – nekad vēl nebiju apklusinājis, nomierinājis, risinājis un licis domāt aptuveni 60 cilvēkiem par kopīgu mērķi. Noslēdzām sapulci ar to, ka visi, kas ir ienteresēti jaunas un kopīgas varas un risinājuma veidošanā, lai dodas uz ministru kabinetu – tas nebūtu strādājis normālā valstī, jo tādā būtu pārāk daudz tādi, kas vēlas daļu no varas, bet valstī ar 60 cilvēkiem, ir tikai daži, pārējiem interesēja uzņēmējdarbība un akcijas.

Nu uz pēdējo gadu valdība bija kļuvusi atvērtāka, ar jaunām sejām, un būtu grūti to saukt par ministru kabineta, parlamenta un prezidenta varu, jo visi sēdās pie kopīga galda problēmas risināšanai. Jaunās sejas noteikti noderēja, jo kāpums pēdējā gadā bija iespaidīgs. Ražošana nu ritēja pilnā sparā un vairākas problēmas atrisinājās. Pat valdība iesaistijās palīdzēt uzņēmumiem ražot – prezidente lielāko daļu gada pavadija ražojot. Atvērās jauns uzņēmums, kurā ražoja lidmašīnas (jeb papīra lidmašīnas). Ja es nepieminēju vis saražoties tika pārdots Dzeltanajai valstij. Tika noņemti gandrīz visi nodokļi un tas arī motivēja uzņēmumus. Ja pareizi atceros, šī gada laikā, mēs visu valsts parādu nomaksājām. Es arī motivēju visus strādāt un palīdzēt uzņēmumiem, apvaicājos pie katra uzņēmuma vai kaut kas trūkst, vai vajag palīdzēt un tā.

Protams, ja spēle būtu turpinājusies vēl pāris gadus, sistēmu tikuntā nāktos uzlabot, jo visu laiku, kāds centās krāpties, bet tas, ko es radīju tanī pēdējā gadā uzlaboja situāciju ļoti. Pat lepns nedaudz paliku, jo ļoti efektīvi biju iniciējis labu valsts virzību.

120 cilvēki atkal mazajā telpā…

Nu pēdējais briefings. Kaut ko pastāsta, kaut kas notiek un paziņo uzvarētāj komandas, kas tiek tālāk…..mēs netikām….

Spēles vadītājs skaidroja, ka bija daži atsevišķi ģeniāli cilvēki, taču viens cilvēks komandu nevar izvilkt. Tas pats, laikam, bija arī ar mūsu komandu – manu komandas biedru banka spēles beigās bankrotēja.

Tas bija pasmags trieciens, jo ļoti centos, lai tiktu tālāk, taču ir svarīgi iet kopā ar komandu un šoreiz mums nesanāca. Neko darīt, nākamreiz jācenšas vairāk.

Nobeidzot un vērtējot…..

Tātad, bija mums valsts, sākumā izskatijās labi, tad viss sāka brukt, es spēlēju vienu no nozīmīgākajām lomām valsts izručīšanai, pēdējais gads bija ļoti labs. Noslēdzās ar parādu atdotu un manai komandai neteikot tālāk.

Šī simulācijas spēle bija ļoti laba un es apguvu daudz jauna. Tagad mana sapratne par valsts iekārtu ir daudz labāka. Es apstiprinu, ka NORDIC Training International ir nepieciešams un aicinu uzņēmumiem un cita veida kolektīviem izmantot viņu piedāvātos pakalpojumus.

Vērtējot simulācijas spēli Prezidents: 9/10

  • Trūka kontroles par to, vai iedzīvotāji katru gadu bija paēduši.
  • Solija gripu – nebija tās.

Vērtējot pasākumu kā tādu: 8/10

  • Nepatika man tā mazā telpa un pusdienu porcijas arī bija mazas.

Ak jā, rakstā par pirmo kārtu, aprkastīju savu sajūsmu par meiteni zaļā. Vis kārtībā, viņa arī bija daļa no Zaļās valsts un viņa turpināja būt smuka. ^_^

 

NTI.lv

BIZ24h

BASP

BA

……………………………………………………………………..

Tagots , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

LATGOLA.LV – katra santīma vērta izrāde

Sestdien (24.)

Biju Latvijas Nacionālajā teātrī

Lai redzētu izrādi

LATGOLA.LV

Sī gan nav bilde no reizes, kad es biju, taču nekas baigi mainijies aktieros nav. Varētu būt, ka aktrisei pa labi bija cita frizūra.

Kā bija?

Un kā jūs domājat? -Protams, ka ļoti labi (Varbūt nedaudz pārspīlēju). Es apbrīnoju, kā aktieri spēj atkārtoti rādīt šo izrādi atkal un atkal + vēl ļoti labā kvalitātē – LATGOLA.LV pirmizrāde bija atpakaļ 2010.gadā.

Tiem, kas nav bijuši Latvijas Nacionālajā teātrī, es varu apsolīt, ka viņi piedāvā augstas kvalitātes izrādes, telpas un arī mini-bodīte tīri forša ar plašu /kas gan vairāk vajadzīgs/ izvēli. Lielajā zālē notiekošais uz skatuves ir labi dzirdams un pārredzams – nezinu, kā ir mazākajās zālēs, bet es esmu drošs, ka tur arī ir labi. Dažubrīd ir burzma, jo izrādes ir pieprasītas un tās nāk apmeklēt daudz cilvēki.

Pati izrāde bija patiesi baudāma komēdija. Ja arī nesaproti Latgaļu valodu, smiesies vēderu turēdams tāpat. Aktieri bija ļoti labi, ja pat ne izcili, kautgan mana klasesbiedrene teica, ka galvenā oma dažubrīd pārāk murmināja zem deguna – džeki gan bija ļot skaidri saprotami. Atklāti runājot šī komēdija man lika noprast, ka latgalieši ir bezmazvai cita tauta ar savām unikālām tradīcijām. Velviena svarīga lieta – bija iedota neliela padomju un brīvības izcīnīšanas pieskaņa, tas deva tādu kā nelielu dziļumu tai izrādei. Neesmu vēl pieminējis, bet galvenie notikumi izrādē sākumā rit apkārt kādai parastai latgaļu omai, pēctam viņai pievienojas dzīvesbiedrs un tad stāsts risinās ap viņiem un viņu kaimiņiem/radiem. Notikumi norisinājās kādā Latgales ciemā/pagastā/novadā Baltinavā.

Patiesi baudāma tautas komēdija par diviem Latgales pensionāriem un viņu sadzīvi Baltinavā. Izrāde bija bagāta ar izcilu humoru un ar patīkamu vēsturisku pieskaņu.

Vērtēju:

  • Kaut es spētu pateikt, kas man patika un nepatika, taču, itkā, man patika viss, tomēr iespējams bija iztrūkstoši elementi, tapēc gluži 10 arī nevaru dot.

Tad nu:

  • Es vērtēju šo izrādi ar 9/10

P.S. – Voldemāram Šoriņam sestdien apritēja 60 gadu jubileja. LATGOLA.LV viņš ir kaimiņš. Sveicieni jubilejā. 🙂

Links uz LN teātra Latgola.lv izrādes lapu:  

Tagots , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Identifikācijas(ID) kartes saņemšana [part1]

PMLP mājaslapā sniegtais paraugs
(Neesmu drošs vai tieši tāda tā eID izskatīsies)

Devos šodien uz PMLP

Lai uztaisītu sev eID karti

Pastāstīšu kā man gāja

Un varbūt tiem, kas nezin kā

Būšu kaut kā palīdzējis

Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvalde
(PMLP)

-Kur tad jāierodas?

-Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldē (PMLP) teritoriālajā nodaļā.
Braucu turp kopā ar savu klasesbiedreni – uz skolu neaizgājām – klasesbiedrenei vajadzēja pie zobārsta, man tad uz to PMLP (Es gāju uz Rīgas 2. nodaļu). 11:00 vērās vaļā tā nodaļa (pieņemšanas laikus var apskatīt tanī pašā linkā, ko iedevu). Klasesbiedrenei zobārsts bija tikai 13:00, tapēc 11:00 jau devāmies uz manu galapunktu. Bija pagājušas tikai 9 minūtes kopš atvēršanas un es jau dabūju 30.o nummuriņu. Nu neko – gaidam. Jau pienācis 19ais nummurs, taču tuvojās 13:00 un es izlēmu pavadīt klasesbiedreni uz poliklīniku, kur viņu zobārsts gaida. *Nu ja reiz pusotras stundas laikā viņi paspēja izņemt tikai deviņpadsmit numursu, nevar būt, ka 15 minūšu laikā viņi izņems vēl desmit* -Tā es padomāju, taču atnākot atpakaļ skatos, ka nu jau ir pienācis 31ais, 32ais un 33ais nummurs. Nu neko, paņēmu jaunu nummuru un tas bija 77ais. Pastāvēju un, kad pienāca 40ais nummurs, izlēmu aiziet pretī klasesbiedrenei. Aizgāju, satiku viņu, pavazājāmies, atnācām atpakaļ uz PMLP. Tikai 55ais nummurs bija pienācis…gaidam…pie 69ā nummura klasesbiedrene aizgāja uz autobusu – nezināju vai pats paspēšu.

Kaut kādas PMLP nodaļas dokumentu izveidošanas vieta – līdzīgi kā tanī, kurā es biju.
(Bildi atradu netā)

-Kas būtu jāzin?

  • Jābūt līdzi pasei(Var arī apvienot ar pases izveidi)
  • Pirmajā ierašanās reizē nav jāmaksā – kad nāksi pakaļ tad maksāsi
  • Skaidra nauda neder (Cik tas maksā?)
  • Fotobūdiņu bildes neder – fotogrāfēšana notiek uz vietas (bez maksas)
  • Labāk braukt taisīt ārpus galvaspilsētas, jo Rīgā rindas ir ļoti garas
  • Procedūra ir ļoti vienkārša un ātra, galvenais, ka jāmaksā ierodoties pakaļ

Nu tad mana kārta bija pienākusi – pateicu savu ierašanās mērķi un viss tika ļoti ātri nokārtots. Ņēmu uz desmit dienām, lai mazāk jāmaksā (līdz 20gadu vecumam, 5Ls uz 10dienām, 10Ls uz 2ām). Tad nu mēģināju paspēt uz autobusu, taču neizdevās. Stundu vēlāk bija nākamais autobuss.

P.S. – Pieteicos arī uz e-parakstu – droši ņemiet arī to, tas nemaksā neko

Ar eID nevar iet vēlēt

-Kāds labums no eID?

  • Ar personas apliecību Jūs varat apliecināt savu identitāti klātienē, uzrādot dokumentu personai, kam jāpārliecinās par Jūsu identitāti, tiesisko statusu, vecumu u.tml. Latvijas teritorijā personas apliecība var pilnībā aizstāt pasi (izņemot attiecībā uz vēlēšanu tiesību izmantošanu, līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai).

  • Latvijas pilsoņa personas apliecība ir izmantojama kā ceļošanas dokuments Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu un Šveices Konfederācijas teritorijā. Lasīt vairāk.
  • Ar personas apliecību, kurā iekļauts un aktivizēts autentifikācijas sertifikāts, Jūs varat apliecināt savu identitāti attālināti – elektroniskā vidē. Tas ir iespējams, ja pakalpojuma sniedzējs nodrošina iespēju autentificēties ar eID. Lasīt vairāk.
  • Ar personas apliecību, kurā iekļauts un aktivizēts kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts, Jūs varat elektroniskiem dokumentiem pievienot savu elektronisko parakstu, kas ir ekvivalents tradicionālajam ar roku parakstītam dokumentam. Lasīt vairāk.

[Iegūts no PMLP mājaslapas]

Īsi sakot eID gandrīz pilnībā aizstāj pasi, izņemot ejot vēlēt vai ceļojot ārpus Eiropas Savienības (un Šveices Konfederācijas). + ir taču lētāk pazaudēt eID, nevis pasi + ērtāka lietošana.

^_^

Gaidat nākamo daļu, pēc desmit dienām,

kad došos pakaļ savai eID kartei.

Tagots , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Studentu Paradīze ’12 – godīgi sakot

21. septembrī

Es biju aizbraucis pačekot

Studentu Paradīzi 2012

Neliela vilšanās

Nokļuvu

No sākuma, kad salasijāmies (7 cilvēki) devāmies uz ķipa kafejnīcu Leningrad. Starpcitu, tā vieta ir ļoti ērta, patīkama mūzika, atmosfēra un noskaņa – kad esat Vecrīgā, noteikti iesaku tur aiziet. 😉

Pēc pāris aliņiem,(Starp citu, paldies, ka uzsauci, palieku parādā) kad devāmies tālāk, pirms ieiešanas mums vajadzēja atbrīvoties no diviem kāšiem – itkā nolīdām – lielākā daļa no mums nepīpēja, precīzāk sakot tikai divi pīpēja – es un pārējie negribējām – tānu tie divi džeki pīpē, kamēr viena meitene/sieviete/female un velviens džeks pīpē cigareti. Redzam mašīna iegriežas uz mūsu pusi, tad nu, parcik esam pie dzīvokļu mājām, domājām, ka civilie, bet nē, piečinijam, ka tie ir menti, tikai tad, kad viņi jau bija piebraukuši. Tie divi, kas pīpēja kāšus nometa oglītes un iebāza pārējo kabatā, cigarešu pīpētāji arī nodzēsa. Pateicoties tām divām cigaretēm, kas tika pīpētas, zāles smaka netika sajusta un mēs izrunājām visu, ka pazūdam no turienes, nu labi, jaunākais džeks, tas otrs ar to cigareti bija so badass, ka nometa benčiku uz zemes, viņam ments sāka kasīies, tas tur baigi stromijās līdz beidzot pacēla un izmeta cigareti miskastē. Menti aizbraucua, kāšus tie divi nobeidza, devāmies uz SP’12, līdz atcerējāmies, ka mums vel ir vīns ko piebeigt – nu neko, atkal nolīdām.

[Bildē: Kā redzat, bija arī šādas fīčas iekš SP’12]

Tad beidzot par SP’12

Jau nokļūstot tur, sapratu, ka satikšu daudz pazīstamos, jo līdz turienei satiku pāris. Ieejot vajadzēja izmest no McDonalda iegūtās glāzes. Kad jau biju iekšā, uz katra stūra kādu satiku – vien pagaidot vienu džeku, kamēr viņš izdarīs visu tualetē, satiku četrus, bet tas ir stāvot uz vietas, kad vazājos apkārt vai dejoju, tad vel vairāk pazīstamos satiku. Ar dažiem bija tā, ka sejas neatpazinu un es jautāju: “No kurienes man ir tevi jāatceras?” uz ko arī man atbildēja. Vienai meitenei es vārdu neatcerējos un viņa bija ļoti dusmīga [ja reiz esmu spēlējis desas uz viņas, tad, kā pie velna es neatceros viņas vārdu :D?], pēctam viņa uzrakstija savu vārdu uz manis. ^_^

Tā nu tur bija vairākas skatuves, kā parasti. Man šķiet, ka viena no vienīgajām baudāmajām grupām bija Dzelzs Vilks Rock Stage’ā. Pārējās arī bija tīri labas – tas tomēr ir gaumes jautājums. Ja reiz ieminējos par skatuvēm un grupām, tad pāriesim uz ‘Mūzika/Skaņa/stuff’ daļu.

P.S. – man biļete bija par velti, jo biju SP’12 brīvprātīgais – nākamgad noteikti izmantojiet iespēju būt par brīvprātīgo. 😉

[Bildē: Viena no alternatīvām dejošanas vietām]

Mūzika/Skaņa/stuff

Gandrīz afigenna. Meloju – tālu no gandrīz. Ja vēlējies iztrakoties, tad tā bija īstā vieta kur to darīt, ja vēlējies izbaudīt kādu sev iemīļotu mūziķi, tad tā bija vilšanās. Main Stage’ā mūzikas kvalitāte bija trokšņa līmenī, kad biju jau noguris no trakošanas un vēlējos vienkārši pasēdēt un paklausīties, tad sāku domāt vai es esmu pārāk vecs šīm lietām, jo troksnis bija man neizturams. Mazākajos stage’os bija labāk, taču tāpat nekā baigi baudāma. Viena lieta, kas Studentu Paradīzei jāņem vērā nākamos gadus ir – jāatrod labāka tehnika. Varbūt es esmu pārāk liels klasiķis, taču, man šķiet, ka mēs visi varam piekrist, ka patiesi baudāms pasākums ir ar baudāmu mūziku, nevis tikai trakošanu un trokšņošanu. Tas patiešām bija liels mīnus.

[Bildē: Gacho izklaidējas]

Mūziķi

Kā jau redzat bildē, Gacho centās izmantot publiku cik vien ļoti varēja, bet viņš vispār bija uzmanības mīļotājs – viņš savu daļu pasniedza tā, itkā mēs būtu nākuši uz SP’12 viņa dēļ…Bet viss, kas bija dzirdams bija troksnis, tākā, ja arī būtu nākuši viņa dēļ, tad tas būtu bijis nebaudāms koncerts…un tā taures skaņaTā jau izklausas tīri labi, taču, kad viņa ir viscaur uzstāšanās laiku visās dziesmās + troksnis, tā izbesī. Pa lielam Gacho uzstāšanās bija ļoti vienveidīga.

Musiqq arī nebija nekas satriecoš – man šķiet, ka tas troksnis, ko tā aparatūra radija sabojāja pa lielam visas uzstāšanās. Nav jau tā, ka tie used-to-be-fake-hipsters ir manā gaumē, taču cienot viņus, uzstāšanās arī viņiem nebija nekas īpaš.

Dzelzs Vilks Rock Stage’ā man tīri labi patika, laikam, tapēc, ka mazajās skatuvēs trokšņa līmenis bija daudz zemāks un viņi nav daļa no popkultūras, kas man tik ļoti neiet pie sirds.

Bija arī citi mūziķi, taču man nav nekas īpaš par viņiem sakāms, visu sarakstu/programmu varat apskatīt šeit SP’12 mājaslapā, sadaļā ‘Programma’.

Stendi

Stendu bija diezgan daudz. Varēja fotogrāfēties, piedalīties konkursos un darīt citas dažādas fīčas. Es pats baigi necentos mēģināt stendus, taču redzēju, ka citiem ļoti patika. …. … …. …Man vairs nekas nav sakāms par to – nafig es taisiju atsevišķu daļu tam? ^_^

Vakars pirms SP’12 – kad vel visi taisās:

Kopumā

Kā parasti, es teikšu – man ļoti patika un ļoti labj gāja, taču tā skaņas kvalitāte ļoti visu nosita. Traks pasākums, taču, trokšņa dēļ, nebaudāma mūzika. Bija vērts ierasties – satiku daudz pazīstamos, gluži vai sajutos ‘Fuck me – I’m famous’, bet tas tā, galvenais, ka atpūtos/iztrakojos. Iesaku jums apmeklēt šo pasākumu arī nākamgad. 😉

Kas patika:

  • Cilvēku skaits (dahuja)
  • Stage’u skaits (bija iespēja izvēlēties sev tīkamo)
  • Jaunieši no visas Latvijas
  • Dzelzs Vilks
  • Stendi un to skaits (dafiga)
  • Atmosfēra
  • Bija, kur sēdēt
  • Ievērojami mazāk fake-hipsteru 

Kas nepatika:

  • Mūzikas/Skaņas kvalitāte x3
  • Pārbaude (Man pat glāzes lika izmest)
  • Cenas
  • Pasākums ievilkās

Kopumā:

  • Patika, taču, kā teicu, mūzikas kvalitāte baigi visu nosita
  • Nekas ievērojami jauns kopš pagājušā gada
  • Vērtēju ar 6,7/10

Tad nu, gaidam nākamo gadu.

Studentu Paradīzes mājaslapa:

Visas bildes:un+

Tagots , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,