Monthly Archives: augusts 2012

History Makers United 2012 +tagad VIDEO

Neplānoti, bet es piedalijos

History Makers United 2012

lūgšanu nometnē

Es saprotu, ka ne visi no jums spēj tolerēt kristīgos pasākumus, bet cenšaties pieiet ar atvērtu prātu visam – nav tik traki, kā esi iedomājies un tādos pasākumos piedalās ļoti dažādi cilvēki.

Kā es tur nonācu?

Uz šo nometni es gribēju reģistrēties jau jūlijā, taču zināju, ka nevarēšu atļauties dalības maksu (Lētākais variants bija ar telti, dārgākais mājiņā – 33Ls). Nometne pati notika Ropažos(Vieta, kur es dzīvoju), precīzāk 5km no manis, Norkalnos. Tānu es domādams, ka tur nebūšu, ļāvu dienām skriet, līdz pienāca 22.augusts – tanī vakarā es gatavoju kūku, man zvanija telefons un tā bija kāda meitene, kuru pazinu tīŗi labi(friend-zone). Viņa aicināja mani tur ierasties paciemoties un es atbildēju: “Moš, ja paspēšu pagatavot kūku pirms satumst.” viņa paziņodama, lai arī kūku paņemu līdzi mūsu saruna beidzās. Protams, kūka tika pabeigta, kad jau bija tumš un es sazvaniju pateikt viņai, ka atnākšu tikai nākamajā dienā.

Es atnācu nākamajā dienā, kur mani jau sagaidija spēle, es tiku sapārots ar vienu meiteni un cīnijāmies pret trijiem citiem pāriem, protams, mēs uzvarējām. Man ir jāpiemin, ka mans kaimiņš bija atnācis līdzi, bet ātri vien viņš pameta, jo sagaidija vienu citu Ropažnieku un beigās tie arī atnāca. Lai nerastu traci es izrunāju viņus prom, taču viņi solijās, ka nāsk atpakaļ ar citiem, ko viņi neizdarija, taču ziņa bija jau nonākusi līdz Ropažu jaunākajam galam un tie arī vakarā ieradās – vēlākajā vakara pusē viņus izmeta, jeb, precīzāk, aizveda prom, jo viens no mūsējiem bija drusciņ iedzēries – protams, mani neatklāja.

Naktī man vajadzēja vietu, kur gulēt un viens džeks teica, ka viņu mājiņā ir brīva gulta, so es paliku tur.

Pirmā infiltrācijas diena – 23.augusts

Izskatās, ka neviens nav pamanijis manu ierašanos, tikai manus matus – labi, ka tie nepalielina aizdomas, bet gan interesi. Labi, ko es te runāju, protams, ka neviens neievēros atšķirību, jo tur tomēr bija vairāk kā 400 cilvēku. Esmu ieradies uz brīvo laiku un notiek kautkādas spēles, dodos ar meitenēm, kas mani sagaidija spēlēt vienu no spēlēm. Ieapzīstos ar viņu komandu, uzvaru spēli ar vienu no meitenēm – lielisks starts.

Pēctam, Open-Space aktivitāte – klausamies kādā no runātājiem (Open-Space’ā ir jāklausās kāda no runātāja dotajām runām/stāstiem/atziņām/you-know-shit-like-that – runātāju pie kā doties izvēlas, katrs pats), ievēroju, ka pa to laiku atnāk mans kaiminš ar vel diviem Ropažniekiem – nu ir sūdi, lai netiktu traucēts runātājs, eju ar viņiem ārpus lielās telts – parunāju, aizeju līdzi, kamēr šie uzpīpē, nu viņi plāno doties mājās, tad atkal salasīties, pasaukt citus un doties atkal šurp – nu neko, vismaz uz šo aktivitāti esmu bez liekām aizdomām dabūjis viņus prom, bet bija patīkami satikt manu bijušo klasesbiedreni. Pavadiju viņus un devos atpakaļ uz telti.

Kad nu Open-Space biaj beidzies, gaidijām vakariņas, sēdējām un runājāmies – ap to laiku sāka ierasties Ropažu jaunākais gals, bet atbildību pār viņiem es neuzņēmos, jo viņi nenāca pie manis, tā es nepievērsu uzmanību viņu aktivitātēm.

Prasiju, kā ir ar vakariņām – vai man ir vajazīgi speciāli taloni? -Nē nav – forši, tikšu arī pabarots. Ap to laiku es jau biju paspējis satikt vairākus pazīstamos.

Vel bija vakara lūgšanas, vakara dziedāšanas, uzkodas, kafejnīca, vnk dziedāšana, nakts pasēdēšana, nakts runāšana/dziedāšana/klausīšanās, pie ugunskura sēdēšana. Tad nu piecos no rīta, mēs izdomājām iet gulēt, tik tagad bija jādabū vieta, kur gulēt – labi, ka viens no pazīstamajiem gulēja mājiņā, kurā bija viena vieta brīva.

Otrā infiltrācijas diena – 24.augusts

Gandrīz nogulēju brokastis, taču paspēju pamosties laikā – brokastis bija labas un garšīgas, ja nepietika, varēja ‘uzpildīties’ papildusporcijai. Tad sekoja kautkāda rīta fīča lielajā teltī – pretty much the same shit kā vakara fīčā – lūgšanas, dziedāšana, mini-aktivitātes, shit-like-that. Pēctam sekoja ‘privātais laiks ar Dievu’, kas man šķiet kā aktivitāte īsti nebija sanākusi, laigan tā ir katra paša izvēle, vnk nebija nekas, kas liecinātu, ka šis brīdis ir pienācis, izņemto programma.

Tānu tiku līdz pusdienām, kurās arī bijām labi pabaroti. Pēc pusdienām sekoja brīvais laiks, vispār kopumā mums bija daudz brīvā laika, es biju izlēmis, ka pa to aiziešu līdz mājām pakaļ citam kreklam(nebiju paņēmis līdzi drēbes), devos ar vienu citu džeku un tad arī uzradās vel divi džeki un divas meitenes, kas arī devās uz to pusi. Tie četri bija ieplānojuši doties tikai līdz benzīntankam, pakaļ cigaretēm, taču tiekot līdz pagriezienam uz benzīntanku mēs sadalijāmies pa trīs – viena no meitenēm devās ar mums. Tā aizgājis līdz mājām es pārģērbos, kamēr tiem es iedevu datoru, lai pagaida. Ar nokavēšanos izgājām(Nevajadzēja viņiem dot interentā sēdēt pirmajā vietā) un ar nokavēšanos ieradāmies uz Open-Space’u. Es ar to džeku neaizgājam uz nevienu no runām, jo noskaņojums bija drusku saguris. Tā tas laiks pagāja(Spēlējot kārtis, vazājoties n’stuff) līdz pienāca vakariņas, kuras arī bija ļoti labas.

Vēlāk sekoja vakara fīča, kura ievilkās par pāris stundām, kas itkā bija paredzēts, taču neviens to mums nebija teicis un mēs nevarējām saprast nafig tā mūzikas spēlēšana utml. ievilkās tik ilgi, jo, redz, tiem, kas izjuta to kā atbildību sēdēt tur līdz beigām, bija jau apnicis, taču, kad piečinijām, ka tiek speciāli ievilkts, es ar vienu džeku un vienu meiteni(citu jau) pašā telts aizmugurē dziedājām(Jeb bļāvām) līdzi visām dzizesmām un īpaši uzsvērām rindiņu beigas – noteikti par mums padomāja dīvainas lietas, taču tas mums nerūpēja, jo mums jau bija apnicis. Kad beidzot es noguru un balsi gandrīz pazaudējis, sāku vazāties apkārt, līz beidzot sagaidiju nakts uzkodas – kāds atvieglojums tas bija. Ātri vien pēc tā es aizgāju gulēt, jo biju noguris. Daudzi palika pat visu nakti nomodā.

Infiltrācijas nakts no otrās uz trešo dienu – mans covers ir riskā

Kā es teicu, es ātri aizgāju gulēt, bet naktī uzradās kautkāds džekiņš mūsu mājiņā, prasija, kura gulta ir brīva – pačekoju visas un kā izrādijās mana gulta bija tā vienīgā brīvā uz kuru viņš tika sūtīts. Uzzinaju, ka viņš ir brālis kafejnīcas darbiniecei. Pateicu vienam citam, lai uzvana velvienam džekam, vai tas plāno vispār iet gulēt – itkā nē, tad nu teicu, lai izmanto to gultu. Tuvāk rīta pusei tas džeks, kurš teica, ka neiešot gulēt, bija atnācis un izmeta to džeku no tās gultas, bet viņš ātri vien ielīda citā, kur neviena nebija un no rīta arī tās gultas īpašnieks atnāca, taču nu jau vairs nebija vērts gulēt.

Trešā infiltrācijas diena – 25.augusts – mans covers ir atklāts

No rīta mani pamodināja tas džekiņš, kurs netika no rīta drusciņ pagulēt. Devāmies brokastīs. Zināju, ka mans covers ir riskā, jo tas džeks ir brālis kafejnīcas darbiniecei un, cik zinu, brāļi labprāt stāsta daudzko savām māsām, tagad viss bija atkarīgs no tās māsas. Nu ja, tam arī nebia nozīme, ja mani vairs atklāj, jo šī bija pēdējā diena. Stāvot rindā viens no organizatoriem(Vai arī vienīgais?) pie manis pienāca, prasija, vai varot ar mani parunāt – ķipa man bija dota izvēle – viņš noteikti sagaidija, ka atbildēšu jā, bet ja es būtu teicis nē? -Nu vienalga, prasija vai esmu reģistrējies uz ko arī godīgi atbildēju, ka nē, principā nešķita, ka viņam traucēja tik daudz tā dalības maksa, kā fakts, ka neesmu reģistrējies un neesmu sarakstā, teica, lai nākamreiz es reģistrējos.

Tad nu atkal, rīta fīča, kura bija arī vienlaikus nobeiguma fīča – dziedāšana, lūgšana, slavēšana, brīvais mikrofons un feedback’ošana. Programma nebija paredzētas pusdienas, par ko es biju vīlies, taču kā beigās izrādijās – tomēr tās bija un atkal labi paēdām. Tad nu 2os aizbrauca viena daļa un 4os otra. Viena no meitenēm, kura mani sagaidija un velviens džekiņš gājām uz ceļa pusi, jo viņi vlējās braukt ar sabiedrisko autobusu. No tās pieturas arī devos mājās.

Kopumā

Bija ļoti labi un man ļoti patika, protams, varēja bū labāk, jo dažubrīdi šķita, ka aktivitātes ir pārāk maz, bet arī tik daudzais brīvais laiks man tīri labi patika. Cilvēki tur bija ļoti dažādi – gan narkotiku lietotāji, gan alkohola lietotāji un arī tādi, kas dažreiz atļaujas kautko paņemt no veikala plauktiem, taču bija arī tādi, kas bija ļoti kārtīgi, uzņēmīgi, atbildīgi, devīgi un ‘pareizi’. Tākā kopumā bija ļoti labi pavadīts laiks – man prieks, ka iepazinu to meiteni, kura mani sazvanija pirmajā dienā aicinādama mani atnākt.

Izvērtējums

Kas patika:

  • Ēdienreizes
  • Cilvēki
  • Atmosfēra
  • Vakara un rīta fīčas (Ar vienu izņēmumu, kad tas ievilkās)
  • Open-Space
  • Atrašanās vietaNorkalni
  • Uzkodas
  • Vietas, kur jāguļ – foršas mazas mājiņas – trīstāvīgas gultas (33Ls variants)

Kas nepatika:

  • Tas viens izņēmums no vakara fīčām
  • Apnicīgā gaisotne
  • Nekas vairs īsti nekrīt prātā, bet bija vel fīčas…

Kopumā:

  • Bija lietas, kas patika un arī tādas, kuras nepatika, taču kopumā tā bija vērtīga pieredze, es aicinu visus piedalīties šāda veida nometnēs, arī tad, ja esi ateists. Ļoti labi pavadīts laiks un daudz jaunu pazīstamu cilvēku. Es esmu pateicīgs par šo brīnišķīgo iespēju nelegāli piedalīties šajā nometnē.
  • Vērtēju ar 7,3/10

Tā vel pavadītas dienas vērtīgā gaisotnē – vasara gandrīz ir beigusies un tūlīt sāksies man 12.klase, bet ar to nebeidzas mans ceļš caur pasākumiem, skolas laiks tikai paver jaunas iespējas piedalīties cita veida pasākumos.

Šī bija brīnišķīga vasara un esmu to vērtīgi pavadijis, es ceru, ka šī vasara arī jums bija bagāta, tiekamies, vissticamāk septembrī.

P.S. – Man nebija labāku bilžu.

UPDATE: Tagad arī ir video.

Tagots , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

JAUNIEŠU FORUMS „Vienoti jaunieši Latvijas attīstībai”

No 6.-7. augustam es piedalijos forumā

„Vienoti jaunieši Latvijas attīstībai”

kas notika

Kaņepes Kultūras centrā

Pieteicos uz šo pasākumu dienu pirms tā sākuma, tas ir 5.augustā, nebiju gan drošs, vai mani apstiprinās, bet Dieva plānā bija izlemts, ka es piedalīšos šajā pasākumā.

Skolas iela 15, ir atrašanās vieta šim kultūras centram. Ēka ir ļoti sena un nav īpaši atjaunota gan no ārpuses, gan no iekšpuses, bet tā ir labāk, jo tā vecuma pieskaņa padara piedalīšanos šāda veida pasākumos daudz baudāmāku. Pa lielam Kaņepes kultūras centrs ir tāda salasīšanās vieta visa veida māksliniekiem – 6.augustā viņi visu dienu spēlēja bungas, vel kautko un darija kautko līdzīgu dziedāšanai. Uz gandrīz katras sienas ir kautkas izlikts, parasti tās ir dažādu pasākumu afišas, bet ir arī dažāda veida fīčas ar māksliniecisku pieskaņu. Starp citu, viņi aicina pievienoties māksliniekus un tamlīdzīgus interesentus.

Nu tad par pašu pasākumu

Ierados ar nelielu nervozitāti, vai tas nebūs pārāk nopietns pasākums un ar ‘pārāk‘, es domāju nevajadzīgi pārspīlēts, bet nebija. Sākumā gan bija jāklausās uzrunas/runas stuff like that, kuras bija nenormāli garlaicīgas – es vēlējos ķerties pēc iespējas ātrāk pie grupu darbiem, ir OK, ja ir ievada runa, taču šoreiz tas bija drusku pa garu.

Beidzot pienākot grupu darbam, mēs varējām iepazīties (savā grupā). Starpcitu, manas grupas tēma bija “Latvijā dzīvojošo jauniešu vienotība“. Pēc iepazīšanās laika sekoja kafijas pauze un kafijas pauzes kopumā bija ļoti labas – kā ierasts dafiga cepumi un augļi, bet papildus pa-brīvu kafijai(Vienalga kādai, ieskaitot auksto un cappuccino) un tējai, varēja dabūt arī pa-brīvu Coca-Cola, Sprite, Fanta un dažādas sulas – tīri forša ekstra dalībniekiem.

Pēctam sekoja mazliet nopietnāka daļa, bija jānosaka galvenās esošās problēmas mūsu tēmā, kad tas bija paveikts, sekoja lomu spēle. Uz lomu spēli mēs tikām sadalīti citās grupās – es biju grupā “Marmelādes”, kautgan man negaršo marmelādes..pag..es pat īsti neatceros, kuras bija marmelādes, iespējams, es jaucu ar marcipānu, bet kāda starpība, mums nebija jāēd tās. Tad nu lomu spēlē galvenā doma bija, ka esam ideālas valsts Lavijas iedzīvotāji un mums nav nevienu problem, tas ir izņemot vienu – minoritāšu integrācija sabiedrībā. Katrai grupai tika dots, kas viņi ir šajā valstī, mēs bijām Lavijas sabiedrība. Bet šajā lomu spēlē bija 2 lielas kļūdas, ja mēs bijām šī ideālā sabiedrība, mēs varējām runāt principā pār visām grupām, ieskaitot minoritāšu grupu un politiķu grupu, otra lielā kļūda bija šis nosacījums, ka esam ideāla valsts bez problēmām, tas nozīmē, ka visi esam atvērti domājoši un pieņemam cits citu tādu kā viņš ir, un, līdz ar to, vienalga kāda problēma, tā automātiski, momentāli atrisinās. Atskaitot šīs divas kļūdas, lomu spēle bija ļoti laba.

Vakariņas………………

Beidzot arī pienāca vakariņas………Šķita cerīgi, taču man nācās vilties, jo main-dish’ā bija salāti (visdažādākie), vienīgie, kas atgādināja normāl ēdienu bija kautkādi makaronu salāti. Side-dish’ā bija kautkādas bulciņas, no kurām tad es arī pārtiku, jo salāti man negaršo. Taču, kāds patīkams pārsteigums ēdot uzzināt, ka savā Marmelādes grupā es strādāju ar Jāzepu Bikši, precizēšu par, ko man bija pārsteigums, viņš ir mana tēva laba drauga dēls, atceros, kā pie viņiem braucām, kad biju pavisam sīks.

Ārpus formalitātēm

Kad nu dienas galvenās fīčas bija beigušās, sākās “Neformālā pieņēmšana” un tad jau bija, gan mūzika, gan dzērieni (arī alkohols, pilngadīgajiem bija atļauts). Sācis runāties ar vienu meiteni, velviena meitene atnāca un vēlējās iesaistīties sarunā, tānu mēs šo neformālo pieņemšanu aizvadijām sarunās. Un man bija prieks iepazīt cilvēku ar kustību traucējumiem, kurš tik veiksmīgi ir izvirzijies uz augšu savā dzīvē – es nerunāju par mērķiem un sasniegumiem, bet gan par sevis pilnveidošanu – ja jūs zināt, kas ir kustības traucējumi, jūs varētu domāt, ka tads cilvēks varētu baidīties, būt nedroš un būt ar zemu pašapziņu, taču šajā gadijumā, pateicoties vienam citam cilvēkam, tā nebija, viņa bija ļoti droša un atvērta, nebaidijās ne no sarunām par sevi, ne par savu diagnozi un, kopumā, ļoti draudzīgs un pozitīvs cilvēks.

Pa nakti mēs palikām Turības kojās, kuras bija ērtas un patīkamas, vismaz priekš manis. Gluži uzreiz mēs negājām gulēt, vel mēs aizgājām līdz McDonald’s. Pēc tam ieradāmies atpakaļ kojās un es pa taisno dušā un tad gullet – es dzirdēju, ka citi vel runājās savās istabiņās kādu laiku.

Nākamā diena…..Brokastis…….

Bulciņas, bulciņas un velreiz bulciņas, protams, tās bija garšīgas, taču gaidīju kautko labāku.

Rīta izkustēšanās…

Paspēlējām divas vai trīs spēles…

Rīta garlaicība..

Pēc tam mums bija jāklausās runas/kautkas-tamlīdzīgs, vairākas pēc kārtas, ilgas. Protams, bija vērtīga informācija, taču nekas revolucionārs. Beidzot nonācām pie rekomendāciju izstrādāšans tām problēmām, kuras pārrunājām iepriekšējā dienā (Pirms tam arī bija kafijas pauze). Rekomendāciju izstrādāšanu procesā mūsu grupai gāja tīri labi. Neatceros, ko mēs izdomājām – neko īpašu katrā ziņā, nekas tads, kas patiešām spēs kautko mainīt, laigan, jebkura izmaiņa, kautko, kautvai tikai drusciņ maina.

Pusdienas.

Beidzot  ēdienreize, vīlies biju tikai par kotletēm un mērci, viss pārējais bija normāli.

Nobeigums

Te nu bija grūti saprast, kas vairs iet pēc plāna un, kas ne. Viss tika izdarīts, papildus darbi arī un drīz jau varējām doties mājās.

Kas patika:

  • Cilvēki
  • Grupu darbi
  • Brīvā laika daudzums
  • Bāra apkalpošana
  • Kaņepes Kultūras centrs
  • Nakšnošanas vieta
  • Mūzika
  • U.c.
Kas nepatika:
  • Ēdienreizes
  • Garās runas
  • Pārāk īss pasākums
Kopumā:
Man ļoti patika šis pasākums, kautgan tikai divas dienas, es jūtu, ka esmu ieguvis daudz vertiga.
  • Vērtēju: 6,7/10
Šis forums bija daļā no lielāka projekta ”Strukturētā dialoga īstenošana ES Dānijas un Kipras prezidentūras laikā”
Kam interesē programma: Google Docs
Kam interesē visas bildes: Failiem
Pasākumu organizēja(Vai arī palīdzēja, īsti nesapratu viņu lomu):
Kaņepes Kultūras centrs:
Tagots , , , , , , , , , , , , , ,

Are Your Politicians For Sale?

Interesanti, pārspīlēti parādīts, cik pārspīlēti nopietni tiek uztverta un sodīta copyright(Nezinu kā pareizi saukt to latviski) pārkāpšana.