Patiesību sakot, izstāde bija piecas dienas, taču es ierados tikai pēdējās trīs.
Kopumā izstādē bija vis, ko jūs sagaidītu no izglītības izstādes – augstskolas, profesionālās skolas utml.. Tās visas dalīja bukletus, stāstija sīkāk, aicināja piedalīties konkursos un izlozēs, piedāvāja dažādas fīčas utml.. Bija arī Okarte, Swedbank Open un vairākas mazākas kompānijas, kas tad piedāvāja savas fīčas. Salīdzinājumā ar 2011. gadu izstāde bija ļoti uzlabojusies.
1.marts..
Ierodos Ķīpsalā un ir skaidri saprotams, kur nezinātājam būtu jāiet, lai nonāktu izstādē, jo bariem cilvēku gāja uz izstāžu centra virzienu. Jau ienākot centrā ir acīmredzams uzlabojums no 2011. gada, man tiek iedots Okartes maisiņš (Arī ’11 gadā bija maisiņi, taču tie ātri beidzās) Ūūūūūūūūn tad…es devos uz tualeti, jo tā, tanī brīdī, man bija prioritāte.
Pēc tam es sāku staigāt apkārt un noskaidrot dažādās iespējas, kuras piedāvāja skolas. Es esmu savācis ļoti daudz bukletus un uzzinājis ļoti daudz, taču nerakstīšu par katru, jo šis raksts nav izstāde. Citējot kādu meiteni kuru pazīstu “Ja zini, kur gribi mācīties tālāk, tad neiesaku iet uz to izstādi, jo, pēc tās apmeklējuma, gribēsies mācīties daudz kur un galvā būs putra.” – Piekrist tam vai nē, paliek jūsu ziņā, bet dažādās mācību iestādes bija patiešām pacentušās sevi parādīt, liekot pārdomāt savas intereses un plānus.
Šajā dienā visvairāk fokusa liku informācijas iegūšanai un bukletu vākšanai…Un arī konfekšu ēšanai – to es darīju visas dienas.
Izglītības iestāžu stendu attieksme pret mani – “Kur tu plāno mācīties?”
2.marts..
Šajā dienā es centos izmēģināt visas fīčas, kuras piedāvāja stendi. Bija mežniecības simulators, Xbox 360 Kinect spēles, elektriskais kaut-kāds-trīs-riteņu-braucamais, saldējuma kokteiļi, kurus pagatavoja ķīmiķi izmantojot slāpekli, monētas sišana, šokolādes strūklaka, viegli iegūstamas balvas, laimes rats, interaktīvie mācību materiāli un citas (daudz) fīčas. Bija ļoti daudz, ko darīt un divas stundas varēja pavadīt vien veltot visām fīčām. Runājot par laimes ratu, man šķiet, ka tā bija vienīgā fīča, kurai bija tāda cilvēku rinda. Protams, ja jūs esat kā es, kurš no rīta līdz vakaram tur bija, tad vienā brīdī vairs nav fīču, ko darīt.
Nevēlos kaunināt nevienu iestādi, tāpēc neteikšu, kura, taču apģērbu kolekcija Varavīksnes pieskāriens nebija pārāk labs, īstenībā, es pat gribētu teikt šausmīgs, taču tikai daļa no tās atgādināja uzvilktas krāsainas trubas nevis kleitas. Pārējās kolekcijas bija ok, bet nekas īpaš.
Viena no deju skolām bija izdomājusi dejot pie sava stenda. Cilvēki salasās apkārt, skatās. Divas meitenes man aiz muguras stāv, viena no viņām kritizē: “Diez kā viņas reprezentā tā savu skolu? -Parādot cik viņas ir pieejamas?” Man tas lika aizdomāties par to, kā tad deju skolai vajadzētu reprezentēt sevi…tieši tā arī vajadzētu – dejojot – tam nav nozīmes vai viņas ir pieejamas.
Izglītības iestāžu stendu attieksme pret mani – “Mainīsi profesiju?”
3.marts..
Daudzus jau iepazinis, visur jau bijis, vazājos apkārt. Noslēdzās Jaunais profesionālis 2013 konkurs. Cilvēki bija maz un nekas īpaš nenotika. Visas dienas bija arī lekcijas/vai-kks-tamlīdzīgs – es tās tik aktīvi necentos apmeklēt. Izdzēru pārīti aliņus, parunājos ar citiem un tad jau arī vis beidzās.
Izglītības iestāžu stendu attieksme pret mani – “Ar ko tu nodarbojies?”
Un beigās bija arī noorganizēts no pārpalikušajiem bukletiem utml. papīru kauja – Video.
Kopumā…….
Izstāde bija izdevusies, dažādās studiju iespējas tika parādītas ļoti labi un jautrība vismaz uz divām stundām tur bija nodrošināta. Ierasties pavisam noteikti bija vērts un es aicinu visus, arī tos, kas jau ir izlēmuši savu nākotni, ierasties un izbaudīt Skola izstādt uz savas ādas.
Latvija tādām expo tipa izstādēs nav pārāk pieredzējusi, taču pēdējo gadu laikā mēs savu veikumu esam tik ļoti uzlabojuši, ka uz tām ir interesanti ierasties. Noteikti gaidu nākamo gadu.
Links uz rakstu par pirmo un otro dienu: Pirmā; Otrā
Par trešo dienu atsevišķi nerakstiju.
No bildēm vairs nav īsti nekā jauna ko parādīt..
Izstāde
Kā mājaslapā ir rakstīts, tā bija pirmā starptautiskā foto un video tehnikas izstāde un forums, pieņemu, Latvijā.
Riga Photo Show notika vienlaikus ar Riga Comm 2012 un Riga app Show 2012 tanī pašā zālē, tātad apmeklētājam bija iespējams apmeklēt arī divas blakusizstādes. Papildus visam vel bija pieejami semināri/konferences – lielākā daļa no tiem bija maksas, taču bija arī bezmaksas. Pilns saraksts atrodams šeit.
Ja, kāds gāja uz izstādi meiteņu dēļ, tad viņš nebija vīlies, taču dažs labs geeks teica, ka promotional meiteņu tomēr bija par maz. Varēja redzēt arī pāris labus spēkratus, taču izstāde nebija par tiem un netika sniegta papildus informācija (tomēr, atradās kāds zinošais, kurš varēja arī par tiem pastāstīt). Bērniem daži stendi piedāvāja balonus un pludmales bumbas. Saldumi bija vairāk kā saprašana – ledenes, šokolādes, gotiņas, cepumi, vafeles u.c. našķi. Dažiem stendiem bija arī normālas uzkodas, taču tās ilgi neturēja. Šķiet, ka tikai Efumo piedāvāja vīnu – trīs dažādus vīnus, kuru izcelsme ir ļoti interesanta. + Šķiet, ka tikai ArtCamp piedāvāja bezmaksas alu. Vairāki stendi piedāvāja nofotogrāfēties, cits nofilmēties un cits vel interesantākas fīčas.Protams, arī galvenie izstādijumi bija daudz – fotokameras, videokameras, telefoni, planšetes u.c..
Kā man vēlāk pastāstija, bija vel daudz kas paredzēts, taču neparādijās, kā rezultātā lieki aizņēma ļoti daudz vietas.
Kas attiecas uz labierīcībām, tās bija ļoti labā kārtībā un roku žāvētāji bija ļoti efektīvi.
Centos izskatīties sadrūmis – laikam nesanāca. ^_^
Manas pārdomas
Izstāde bija ļoti laba priekš pirmās reizes, taču kā es jau minēju iepriekšējās dienas, norise varēja būt mazliet vairāk sistematizētāka. Ja tev ineteresē foto/video, tad tā bija priekš tevis, ja tu vnk esi tech geeks, tad arī šī izstāde bija piemērota tev, bet ja tev interesē paklāji, tad nekā īpaša tev tur nebija. 😉
Kā jau bija prognozējams, izstādes pirmajā dienā dalībnieki(stendi) bija ļoti enerģiski, otrajā jau pieraduši un trešajā – saguruši, taču apmeklētāji tik nāca un nāca, tapēc miera nebija. Viens no dalībniekiem teica: “Divas dienas ir ok, bet trīs ir pa daudz”. Citi teica, ka ir vnk saguruši un priecājas, ka izstāde ir beigusies. Par spīti visam, apmeklētāju kopējais viedoklis bija pozitīvs.
Master Foto būdams ar šoviem visbagātākais stends nebija padomājis par to, lai viņiem visiem pietiek vietas, kur apsēsties – otrās dienas rakstā es pieminēju to, ka biju aiznesis krēslu priekš viena no viņu mazajiem stendiem. Sony stends šķita vienmuļš un otrajā dienā trūka cilvēku, kas takā sasauktu apmeklētājus ap viņiem – trešajā dienā bija labāk. Jebkurā gadijumā Sony bija daudz apmeklētāju.
Manuprāt vislielāko kļūdu izdarija stendi, kuri centās izskatīies nopietni par savām lietām, tādā veidā, izņemot interesantumu iet pie viņiem. Uzņēmums var būt nopietns un atzīts ar visu spēlēšanos. Vel viena kļūda dažiem stendiem bija nesmaidīšana, kā arī būtu bijis labāk, ja stendos tiktu izvietoti jauni cilvēki, jo daudzi mazāk baidās komunicēt, ja viņi redz jaunu cilvēku.
Katrā ziņā izstāde bija izdevusies un man patika ļoti, es iesaku visiem apmeklēt šo izstādi arī nākamgad.
Es ar Samsung meitenēm
Kopumā
Apmeklējums bija tā vērts. Visi bija pozitīvi noskaņoti un labprāt komunicēja ar viens otru. Tehnoloģiju klāsts bija visai iespaidīgs un ikviens tehnoloģijas mīlis varēja sajusties kā maza meitene milzīgā pļavā ar krāsainām puķēm.
Kas patika:
Tehnoloģiju klāsts
Izstāžu salikums
Stendi
Uzkodas un dzērieni
Stendu apkalpotāji
Plašums
Iespējas
Kas nepatika:
Dažu stendi nesmaidi
Dažu stendu nervozitāte
Neradās nekā īpaši jauna ar katru dienu/stundu
Es nezinu, kā to varētu mainīt, taču man baigi nepatīk apsardzes sistēma
Pēc kā man tas izskatijās – Dominēja fotokameru un foto izstāde, taču izskatijās, ka vel tika izstādīti telefoni, planšetdatori, retro mašīna, motocikli, riteņi, cepumi, vīns, drukas iekārtas, projektori, interaktīvie projektori, kautkādi parasti stendi ne pa tēmu, bumbas, baloni, grāmatas un aplikācijas. Laigan tie pēdējie divi ir saistīti ar to, ka vel notika Riga app show un kks vel, turpatās.
Kā redzat pēc augšējās bildes, tur bija izmantotas meitenes, lai pievērstu uzmanību stendiem.
Medijs?
jā, uz šo izstādi es esmu akreditēts medija pārstāvis un medijs, ko es pārstāvu ir mans blogs. Bet es esmu unikāls ar to, ka rakstu un rakstīšu ar saviem vārdiem.
Iespaidi?
Iespaidi ļoti labi, tā es saku parasti un turpināšu teikt, ja nebūs pretēji. ^_^ Sākumā gan es aizgāju uz konferenci par Photoshop CS6 jaunajām iespējām, taču, diemžēl, tā bija tik garlaicīga, ka pasēdēju tikai 2h un uz trešo nepaliku. Aizgāju vazāties pa izstādes stendiem.
Sākumā staigāju un baigi aktīvi neiesaistijos. Drusciņ pačekoju kameras un citas ierīces. Uz interaktīvā projektora zīmēju Android’u, taču sapratu, ka mani centieni parādīt Android dominanci bija veltīgi, jo attēlu ik pa laikam nodzēsa – es tač neiešu zīmēt jaunu zīmējumu ik pēc 5min. Samsung’am bija vislielākais stends + vel divi mazāki, tajos es arī vislielāko laiku pavadiju, jo, kuram gan nepatīk izmantot visus krutos Samsung Android gadgetus vienuviet. Man neprasija duadz laika uzost stendu, kurā bija vīns un uzkodas – piedodiet džeki, es neatceros, par, ko jūsu stends bija, tapēc rīt paņemšu bukletu, lai arī par jums uzrakstītu. Pēc uzkodām un trim glāzēm vīna, es iejutos izstādē un sāku darīt visas fīčas, kas šķita interesantas.
Stendi..stendi..stendi…
eID
Es zinu, ka ātri vien piegāju pie eID kartes tenda – viņi piedāvāja pieteikt eID kartes izveidošanu un vel papildus fīčas, kuras noder. Viena puse viņu stendam atgādināja PMLP, jo kameras statīvs utml. bija līzīgs. Es īstenībā gribēju tikai viņu šokolādi, kas tur bija, bet tapēc neizniekošu iespēju parunāt. Mēģinājām pieslēgt man virtuālo kautko un čakarējāmies ilgi, kamēr piedabūjām to datoru lasīt manu eID karti, taču izdevās – apstjāmies pie tā, ka nezināju savu pinkodu. ^_^
/No šejienes secība varētu būt jaukta/
Studija Akcents – EPSON /minu stenda nosaukumu pēc bildes, kuru saņēmu no šiem/
Šie man piedāvāja fotogrāfēties ar greenscreen’u fonā + vel cepures un mantiņas. Šo bildi parādīšu jums kopsavlikumā pirmdien. Man fonā tagad ir pirātu kugis pie kautkādas alas. Anyway, viņi arī bija ļoti atsaucīgi un solija gatavu bildi pēc 20min, taču tas ievilkās bik ilgāk.
Fujifilm
Liela kameru izvēle…tikai viena problēma…džeks tanī stendā nerunāja latviski, tikai krieviski..tāda vilšanās..par laimi, kad nākamreiz gāju uz to stendu, tur jau bija viena ļoti draudzīga meitene, kura mācēja runāt angliski. Anyway, šajā stendā bija Mercedes 280SE – tiem, kas nezin, tā ir ļoti skaista retro mašīna.
Diemžēl bildi tur uz vietas neuzņēmu, tapēc vajadzēja paņemt šo bildi no citiem resursiem, bet šis ir tas Mercedes par, kuru runāju.
Samsung
Nu ja, stends, kuru apmeklēju visbiežāk. Viņi piedāvāja apskatīt jaunās Galaxy Cameras un MX, kā arī visus pārejos produktus, kurus jau takā mēs pazīstam. Nu jā, tā Galaxy Camera ir forša un oti laba priekš digitālās kameras, taču ļoti atgādina telefonu, parcik, tai ir Android operētājsistēma, tik piezvanīt nevar…taču sim karti ielikt var, lai nets būtu visu laiku…vai tas nenozīmē, ka tehniski būtu iespējams to dabūt par darbojošu telefonu, tik, tikai ar skaļruni? -Drošivien, parcik Android piedāvā bezgalīgas iespējas. Es jau ar vienu no Samsung stenda apkalpotājiem izmēģināju runāt caur Skype pa to cameru un jāsaka, ka tādā veidā sarunāties var. Starpcitu, parcik man nav savas kameras līdz, tad šī dalīšanās funkcija baigi labi noderēja, es paskatijos tajās kamerās, kas ir sabildēts un bildes, kas man derēja šim rakstam nosūtiju uz manu e-pastu – kaut visam kamerām tur būtu bijusi šī funkcija. ^_^
Foto Festivāls ArtCamp
Tur bija stends, kas reklamēja foto festivālu ArtCamp..nākamgad…augustā…..Anyway, tajā festivālā viņi piedāvās trīs meistarklases – pamata bloks, make-up bloks, bloks profesionāļiem. Tad vel šajā festivālā paziņos par starptautiskā konkursa rezultātiem naudas balvai 3000 eiro. un, kā visos festivālos, pēc tam sekos ballīte. Un ja es šo bukletiņu varu saglabāt līz tam augustam, uzrādot viņu, es iegūšu krūzīti.
Es jums par šo pastāstiju, tikai tapēc, ka, gaidīdams kautko vairāk, piegāju pie viņu stenda, sanāca neveikls moments un es paņēmu viņu bukletu…jeb tas ir flajeris..tagad es vnk par to uzrakstu… http://www.artcamp.lv
ISSP
Jeb Imagine Something Sexy Please ir fotoskola. Anyway, es lasu viņu bukletu un secinu, ka viņi piedāvā plašas iespējas, vairāk lasi šajā mistiskajā mājaslapā: http://bit.ly/bowuCr
tooway
Īstenībā arī pie viņiem es piegāju cepumu dēļ. Viņi piedāvā satelītinternetu. Dārgs prieks, par tīri normālu ātrumu, taču tā vērts, ja tu labāk izvēlies dzīvot dziļā mežā. Prasiju viņiem par up-time un ar nelielu šaubīšanos teica, ka ir ok, vienīgais, ka laikapstākļi var traucēt internetam.Lasiet vairāk viņu mājaslapā: http://www.tooway-sat.net
/Man ir kaut kāda LeOla Beauty Studio vizītkarte, taču neatceros, ka būtu kkr kādā stendā dabūjis pa brīvu skaistumkopšanu..anyway, izskatās pēc amatieriem, jo mājaslapa ir zem ucoz’a, varat pačekot: http://mybeauty.ucoz.lv//
Aprāviens…
Tie nebija visi stendi, vnk man visi nepalika atmiņā un es ne no visiem paņēmu pa bukletiņam. Es atvainojos visiem stendiem, kurus šeit nepieminēju, rīt es centīšos pēc iespējas vairāk pieminēt.
Vērtēju pirmo dienu
Kas patika:
Atvērtība
Brīvuma sajūta
Uzkodu daudzums
Apmeklētāju skaits
Piedāvātās iespējas
Samsung
Arī Fujifilm izgāja tīri labs
u.c.
Kas nepatika:
Dzērienu mazums
Stendu skaits (pārāk maz)
Atrašanās vieta (ēka forša, taču Ķīpsala nav parocīga)
Ekspozētās meitenes – pievērsa uzmanību, taču viņu jau bija pārāk daudz (Saucat mani par konservatīvu)
Pasākuma sākums – dalībnieki izvēlas citu dalībnieku idejas, kuras tad viņi vēlas pilnveidot līdz, vismaz, prototipam 48 stundu laikā.
Pag, kas tas Garage48 īsti ir?
Tas ir pasākums, kura ietvaros katram ir iespēja pastāstīt par savu ideju un 48 stundu laikā izveidot pirmo prototipu. Pagaidām gan tas ir tikai par aplikācijām/programmām, mājaslapām utml., bet, kā es sapratu, organizatoriem ir ideja nākotnē veidot tādu pasākumu arī par fiziskām tehnoloģijām.
Pa lielam pasākums ir paredzēts developeriem, mārketeriem un dizaineriem, bet var arī pieteikties par Visionary/Team leader, kuram nav noteiktas lomas. Parasti šie cilvēki ir tie, kas dalās ar savām idejām – es arī biju Visionary, bet ne ar vienu ideju nedalijos.
Šogad prezentēja 35 idejas. Pēc ideju prezentēšanas, dalībniekiem jābalso par savu favorītu pieliekot lapiņu ar savu vārdu un uzvārdu pie idejas ‘stenda’. Tā ideja, kuru atbalsti ir tā ideja, kurai esi gatavs strādāt, tapēc varēja būt tikai viens favorīts. Idejas, kuras nespēja savākt vismaz četrus cilvēkus tika noņemtas, tās idejas, kuras nespēja savākt atbilstošos cilvēkus (teiksim, visi, kas atbalsta ideju ir tikai visionary) arī tika noņemtas un caur šo procesu izkrstalizējās tikai 14 idejas jeb 14 komandas.
Komandām nu bija jāstrādā pie savām idejām 48 stundas. Es biju pārsteigts redzot cik daudz var izdarīt 48 stundu laikā.
Tomēr svarīgākā daļa ir beigās, jo ir jānoprezentē gatavais prototips un, principā, prototips pat varēja nedarboties, kamēr vien prezentācija bija laba.
Mans gājums – pirmā diena
Free stuff
Ierados ar domu atrast kādu ļoti labu ideju, kurai tad pievienoties. Sākumā reģistrācijas rindā drusku bija jāpastāv, taču reģistrējoties, dāvanā no Credit24saņēmām sedziņas, kas ir tīri forši, parcik man patīk free stuff.
Tad arī varēja paņemt sev kautko ēdamu un dzeramu – tie sendviči, kas parasti ir nopērkami lielveikalos vai Narvesenos, Lion batoniņi, vel šokolādes fīčas un kolas, sulas, ledustējas, kafijas un ūdens. Protams, arī par velti (vai arī iekļauts dalības maksā).
Bija arī zīmuļi, pildspalvas un blociņi, taču ar to parasti neviens nelielas.
Ideju pitchošana
Tad nu bija jāprezentē idejas – 90sek katrai idejai – un tad bija jāizvēlas sev tīkamākā. Pilns saraksts ar prezentētajām idejām ir šeit.
Es gaidiju kādu iespaidīgu ideju, taču nesagaidiju – bija tīri labas, bet ne iespaidīgas. Visvairāk man patika ideja par Mushroom map. Mushroom map izmantojot kartes un GPS parāda vietas, kur atrodas labākās vietas sēņošanai – aplikācija būtu paredzēta Android, WM un iOS telefoniem. Patika šī ideja man visvairāk, jo man bija ar ko papildināt šo ideju – pielikt papildus funkcijas makšķerēšanai un ogošanai. Taču ideja nespēja savāk pietiekamu cilvēku skaitu, tapēc tika atmesta.
Pēc tās idejas atmešanas, vēlējos pievienoties Draw, kura arī tika atmesta, jo nespēja atrast sev dizaineru.
Cik daudzi no jums zin Kickstarter? – Es pievienojos idejai, kura bija par to, lai uztaisītu Latvijā pirmo crowdfunding lapu – Mecenāts. Bijām 6 cilvēki – divi Ruby programmētāji, viens iOS developers, viens dizaineris, viens marketing cilvēks un es.
Sākam strādāt
Nu labi, pirmajā vakarā neko daudz nedarijām, tikai novienojāmies par to, ko darīsim nākamajā dienā, jo mēs kā komanda pieņēmām lēmumu, ka ir svarīgi izgulēties pirms darba. Arī ideju pitchošana beidzās vēlu. Mani komandas biedri aizbrauca uz mājām gulēt, es paliku turpat. Ak jā, pats events notika SSE.
Mēs strādājam telpā, kuru dalijām ar velvienu komandu, kura strādāja pie idejas Loyal Wall.
On the side note – pasākumā bija diezgan daudz apple fanboys – es nedomāju tādus, kas vienkārši ir visai neitrāli par to visu un ir iegādājušies sev iPhone’u un/vai Macbook’u, bet es runāju tieši par tādiem, kas necenšas novērtēt ne Android’u, ne WM un krasi iestājas pret tiem. Kautgan, ja es piederētu kādai frontei, tad, vissticamāk, tā būtu Android puse, tākā pats neesmu īsti labāks.
Mans gājums – otrā diena
Nakts uz otro dienu
Kādu brīdi vel dzēris kafiju, līdz automātām beidzās kafijas pupiņas, paņēmu no 5ā stāva gaiteņa mīkstos krēslus un aiznesu uz mūsu darba telpu, lai varētu sev uztaisīt gultu. To izdarijis, aizgāju gulēt. Vairākas komandas palika visu nakti nomodā, lai strādātu pie savām idejām, taču mēs bijām prātīgāki. ^_^
Cita komanda
Strādājam
Ze Donats virtuļi, kafija, Coca-Cola, 7up, Monster energy drink, etc. – tāda bija visa diena. /Protams, arī brokastis, pusdienas un vakariņas bija/
Lai radītu Latvijas crowdfunding lapu, mēs ņēmām open-source projekta Katarse kodu. Izstrādājām viņu līdz gandrīz pabeigtai stadijai, ja neskaita gļukus. Mūsu iOS developers šīs dienas laikā izveidoja strādājošu iPhone aplikāciju, bet sasaistīt mājaslapas kontentu ar aplikācijas kontentu atstāja nākamajai dienai. Arī mājaslapas dizains bija gandrīz pabeigts.
Labi pavadīta diena.
Vakarā tad pabeidzām vel dažus sīkumus un tad jau mana komanda devās mājup gulēt, bet es paliku arī otro nakti tur. Es vel centos izmantot fluidui mājaslapā piedāvāto rīku ātra Android parauga interfeisa izveidei, taču, lai cik arī tālu es tiku, man nācās vilties šajā rīkā, jo, lai nebūtu jāpreviewo no mājaslapas, bija jāņem premium pakalpojumi. Un previews no mājaslapas, protams, ka neizskatās labi, tapēc atmetu tam ar roku. Es gan biju ieguldijis diezgan laiku un sadzēries kolu, kafiju un enerģijas dzērienus, 2:00 naktī man sāka trīcēt iekšas. Aizgāju gulēt.
Mans gājums – trešā diena
Rīts – mirstu
Pamostos ar nenorāmli sliktu pašsajūtu – takā pohas no alkohola, nē vel ļaunāk, takā pēc divām naktīm athods no amfetamīna. Laikam dzert tik daudz enerģijas dzērienu, kafiju un kolu nav ieteicams.
Brokastis neēdu. Tā vietā gāju pie Samsung stendiem un apbrīnoju Samsung Galaxy SIII, kad pēkšņi tā signalizācijas figņa atrāvās un tas stends sāka pīkstēt nenormāli skaļi. Apsargs atnāca un salika visu kā vajag.
Vienas no komandas prezentējošais attēls.
Satieku savu komandu – pirmais konflikts
Par spīti manai sliktajai pašsajūtai, pievienojos savai komandai pie galda. Viens no mūsu komandas Ruby programmētājiem, iepriekšējā naktī trīs stundas strādāja pie jaunas platformas izveides, jo esošā open-source platforma ir pārāk smaga, lai viņā ieliktu kautko jaunu vai vispār kautko pamainītu. Konflikts iesākās par to vai pāriet uz jaunu platformu tanī rītā vai pieslīpēt esošo prezentācijai. Pēc smagas diskutēšanas ar nelielu organziatoru palīzību nonācām pie slēdziena, ka pieslīpēsim esošo prezentācijai un pāriesim uz jaunu platformu pēc pasākuma.
Jātaisas prezentācijai
Prezentāciju uzticējām idejas autoram. Organizatori gatavoja katru komandu prezentācijai tā itkā tā būtu prezentācija, kuru apmeklēs valsts prezidents. Taču tas ir normāli, ņemot vērā, ka no prezentācijas viss ir atkarīgs un galvenā balva bija 2000eur.
Prezentācija
Prezentēšanu varēja vērot internetā dzīvajā. Anyway, visu sataisijuši tā kā vajag, bijām gatavi parādīt mūsu padarīto. Bijām pirmie. Mūsu prezentācija nebija nekas iespaidīgs, taču nebija arī slikti. Tomēr, mēs neuzvarējām. Manprāt gan bija komandas, kas vairāk bija pelnijuši uzvaru, taču nejau es noteicu vērtēšanas kritērijus.
rubylightbalvu, kas bija 2000eur, saņēma FortaNota.
Garage48un ARCTICSTARTUP balvu, kas es neatceros bija, saņēma Interactive Sales Training.
Skype un Samsung balvu, kas bija kautkas no ierīcēm, ieguva ViSound.
Samsung balvu, kas bija arī kaut kas no ieriīcēm, ieguva DriveWiz.me
Un tad arī ALIŅI VISIEM!
Nu ja, pasākums noslēdzās ar aliņiem.
Pasākuma sākums – ideju prezentēšanas time-lapse.
Mans vērtējums
Kas patika:
Free stuff
Virtuļi
Picas
Ēdienreizes
Dzērieni
Komandas
Komandas biedri
Idejas
Balvas
Sponsori
Telpas/Atrašanās vieta
Kas nepatika:
Sīkumi, kurus tagad neatceros
Kopā:
Vērtēju ar 9,5/10
Mecenāts.lv
Kā teicu, mājaslapu un iPhone aplikāciju palaidām, taču sakarā ar to, ka pāriesim uz jaunas, savējās platformas, pagaidām nekādu projektu finansēšana nenotiek. Tiks uzstādīta statiskā lapa, kur tad arī būs forma, kuru varēsiet jau tagad aizpildīt, taču tas saglabāsies datubāzē un tiks publicēts, kad lapu palaidīsim darbojošā kārtībā. Tie, kas nezin, kas ir crowdfunding, tad es jums iesaku izpētīt KICKSTARTER mājaslapu. 😉
Garage48 oficiālais bloga ieraksts, kur tad arī ir šikāk pastāstīts par katru no idejām – šeit
Sī izvērtēšanas tikšanās laikam iekrita zem apmācību kategorijas. Mēs atskatijāmies un izvērtējām pēdējos apmaiņas projektus, kuros bijām piedalijušies un/vai organizējuši/rakstijuši. Tas palīdzēja atskatīties uz projetkiem daudz vērtīgāk, kā arī, tiem, kuriem vēl tikai bija jāraksta atskaites, bija iespēja iemācīties, kā uzrakstīt atskaiti precīzāk un vērtīgāk. Detaļās baigi neieplūdīšu.
Vērtīga atziņa: Ja vēlies piedalīties pasākumā un redzi, ka viņi meklē noteiktu mērķauditoriju, kurā tu neietilpsti – piesakies un nemelo. Kad es šo tikšanos, jeb apmācības, ieraudziju mājaslapā jaunatne.gov.lv, es redzēju, ka neesmu kvalificēts, jo nebiju piedalijies nevienā apmaiņas projektā, taču tāpat pieteicos un pieteikuma anketā tā arī rakstiju, ka neesmu piedalijies nekur. Biju pārsteigts saņemt uz manu e-pastu vēstuli, ka esmu izvēlēts. Ilgi prātoju kā – varbūt kļūda, varbūt tiku izvēlēts kā vienīgais bez pieredzes vai arī varbūt pieteikumi bija pārāk maz. Kā izrādijās – tā bija kļūda – lai man piedod tas cilvēks, kas būtu izvēlēts manā vietā, taču es ieguvu ļoti daudz vērtīga un priecājos par savu izvēli piedalīties.
Pirmā diena (12ā piektdiena)
…Es jūtu, ka ja sākšu rakstīt šādā metoddē, es daudzko izlaidīšu, tapēc piemiēšu dažas fīčas, kuras atceros vislabāk. Apakšā pievienošu, kāda mūsu programma izskatijās.
Par spīti manai kļūdainajai būšanai tur, viņi ļoti labi pamanijās ieintegrēt mani visās aktivitātēs tā, lai es nejustos izstumts vai neiederīgs. Es jutos ļoti labi jau pirmajā dienā un man ļoti patika redzēt to, cik aktīvi, uzņēmīgi un līdz-galam-izdaroši jaunieši var būt – tas nav aprakstāms īsti vārdos, tas, ko es redzēju ir tikai saprotams tad, kad tiek pieredzēts. Protams, es biju redzējis aktīvus un uzņēmīgus jauniešus pirms tam, taču ne tik augstā kontrastā kā šie vienuviet. Kamēr šī pieredze man palīdzēs darīt lietas līdz galam utml., man ir žēl, ka tagad kontrastā pret viņiem, daudzi neaktīvie (vai tie ir lokālie vai ierastie vai jebkādi citi rutīniskie) jaunieši manās acīs izskatīsies sliktāk – nepārprotiet mani gan – es tikuntā vērtēju visus vienādi, tik es vēlētos, lai visi iegulda nedaudz sevis attīstīšanā.
Pirmā diena gan ļoti ātri pagāja. Un, kā vienmēr, manas atsauksmes par Batvillu ir ļoti labas – superīgi matrači un spilveni, ļoti laba apkalpošana, pozitīvi atvērti uz idejām un diskusijām, ēdināšana ļoti laba un citas krutas fīčas.
Nedusmojaties par efektu – tās ir vienīgās bildas, kuras uz doto brdi man ir pieejamas.
Otrā diena (13ā sestdiena)
Pamodos ļoti labi izgulējies – pateicoties labajam spilvenam un matracim. Bonuspunktss par to, ka šīs apmācības bija vienīgās, kur mēs varējām celties tik vēlu (līdz 9:30).
…Tagad sāku nogurt… Laikam būs jāsasteidz…
Savā starpā mēs ļoti draudzīgi satikām un visas dienas garumā izdarijām daudz darāmā, kas veda mūs pie labiem rezultātiem. Vakarā spēlējām Aliasu līdz aptuveni pus2iem, tas bija jautri.
Kautkāds pēdējais uzdevums – tagad esmu pārāk noguris, lai atcerētos.
Trešā diena (14ā svētdiena)
Tad nu šī bija mūšu pēdējā diena. Ieguvām daudz resursus un kurš nu kādas vērtības. Ar resursiem es domāju, ko cits citam varam piedāvāt – tādi uzdevumi ar bija. Pēdējā diena ļoti ātri beidzās. Vispār gribējās, lai grupā ir vairāk vienojošā, taču tas laikam tā gluži nebija dēļ tā, ka šajās apmācībās vairāk vai mazāk, katrs nāca no savas organizācijas, kas tad tā mūs nedaudz atsvešināja.
Braucot atpakaļ uz mājām, velrezi satiku divas dalībnieces, parunāju un tad jau devos uz autobusu.
Programma, kuru tad mēs redzējām, taču pilnu programmu es parādīšu vienu zemāk.
Kopumā
Jūs jau drošivien zināt, ko sagaidīt no manis – man ļoti patika un es iesaku izmantot šādas apmācību iespējas. Parcik es jau dienas atskatos jau pateicu vairākas fīčas, kas attiektos uz kopumā, tad es te nekavēšos un ķeršos pie vērtēšanas.
Tāda mums bija tā paradzētā programma.
Izvērtēšana
Kas patika:
Vieta (Viesnīca, ēdināšana utml.)
Informācijas daudzums (Ieguvu daudz vērtīgas informācijas)
Cilvēki (Bet tie parasti man, laikam, patīk)
Atmosfēra (Arī laikam parasti patīk)
Trenneres(Ļoti labas trenneres)
Pieejamais resursu daudzums uz to brīdi (Nekas nevienā brīdi netrūka)
Spēles
Aktivitātes
Kas nepatika:
Notika pa maz saliedēšanās
Pārējais viss patika
Kopā:
Vērtēju ar 9,4/10
Video ir attēlotas tikai pāris fīčas, kuras darijām. Visvairāk gan Alias spēle.
No sākuma, kad salasijāmies (7 cilvēki) devāmies uz ķipa kafejnīcu Leningrad. Starpcitu, tā vieta ir ļoti ērta, patīkama mūzika, atmosfēra un noskaņa – kad esat Vecrīgā, noteikti iesaku tur aiziet. 😉
Pēc pāris aliņiem,(Starp citu, paldies, ka uzsauci, palieku parādā) kad devāmies tālāk, pirms ieiešanas mums vajadzēja atbrīvoties no diviem kāšiem – itkā nolīdām – lielākā daļa no mums nepīpēja, precīzāk sakot tikai divi pīpēja – es un pārējie negribējām – tānu tie divi džeki pīpē, kamēr viena meitene/sieviete/female un velviens džeks pīpē cigareti. Redzam mašīna iegriežas uz mūsu pusi, tad nu, parcik esam pie dzīvokļu mājām, domājām, ka civilie, bet nē, piečinijam, ka tie ir menti, tikai tad, kad viņi jau bija piebraukuši. Tie divi, kas pīpēja kāšus nometa oglītes un iebāza pārējo kabatā, cigarešu pīpētāji arī nodzēsa. Pateicoties tām divām cigaretēm, kas tika pīpētas, zāles smaka netika sajusta un mēs izrunājām visu, ka pazūdam no turienes, nu labi, jaunākais džeks, tas otrs ar to cigareti bija so badass, ka nometa benčiku uz zemes, viņam ments sāka kasīies, tas tur baigi stromijās līdz beidzot pacēla un izmeta cigareti miskastē. Menti aizbraucua, kāšus tie divi nobeidza, devāmies uz SP’12, līdz atcerējāmies, ka mums vel ir vīns ko piebeigt – nu neko, atkal nolīdām.
[Bildē: Kā redzat, bija arī šādas fīčas iekš SP’12]
Tad beidzot par SP’12
Jau nokļūstot tur, sapratu, ka satikšu daudz pazīstamos, jo līdz turienei satiku pāris. Ieejot vajadzēja izmest no McDonalda iegūtās glāzes. Kad jau biju iekšā, uz katra stūra kādu satiku – vien pagaidot vienu džeku, kamēr viņš izdarīs visu tualetē, satiku četrus, bet tas ir stāvot uz vietas, kad vazājos apkārt vai dejoju, tad vel vairāk pazīstamos satiku. Ar dažiem bija tā, ka sejas neatpazinu un es jautāju: “No kurienes man ir tevi jāatceras?” uz ko arī man atbildēja. Vienai meitenei es vārdu neatcerējos un viņa bija ļoti dusmīga [ja reiz esmu spēlējis desas uz viņas, tad, kā pie velna es neatceros viņas vārdu :D?], pēctam viņa uzrakstija savu vārdu uz manis. ^_^
Tā nu tur bija vairākas skatuves, kā parasti. Man šķiet, ka viena no vienīgajām baudāmajām grupām bija Dzelzs Vilks Rock Stage’ā. Pārējās arī bija tīri labas – tas tomēr ir gaumes jautājums. Ja reiz ieminējos par skatuvēm un grupām, tad pāriesim uz ‘Mūzika/Skaņa/stuff’ daļu.
P.S. – man biļete bija par velti, jo biju SP’12 brīvprātīgais – nākamgad noteikti izmantojiet iespēju būt par brīvprātīgo. 😉
[Bildē: Viena no alternatīvām dejošanas vietām]
Mūzika/Skaņa/stuff
Gandrīz afigenna. Meloju – tālu no gandrīz. Ja vēlējies iztrakoties, tad tā bija īstā vieta kur to darīt, ja vēlējies izbaudīt kādu sev iemīļotu mūziķi, tad tā bija vilšanās. Main Stage’ā mūzikas kvalitāte bija trokšņa līmenī, kad biju jau noguris no trakošanas un vēlējos vienkārši pasēdēt un paklausīties, tad sāku domāt vai es esmu pārāk vecs šīm lietām, jo troksnis bija man neizturams. Mazākajos stage’os bija labāk, taču tāpat nekā baigi baudāma. Viena lieta, kas Studentu Paradīzei jāņem vērā nākamos gadus ir – jāatrod labāka tehnika. Varbūt es esmu pārāk liels klasiķis, taču, man šķiet, ka mēs visi varam piekrist, ka patiesi baudāms pasākums ir ar baudāmu mūziku, nevis tikai trakošanu un trokšņošanu. Tas patiešām bija liels mīnus.
Kā jau redzat bildē, Gacho centās izmantot publiku cik vien ļoti varēja, bet viņš vispār bija uzmanības mīļotājs – viņš savu daļu pasniedza tā, itkā mēs būtu nākuši uz SP’12 viņa dēļ…Bet viss, kas bija dzirdams bija troksnis, tākā, ja arī būtu nākuši viņa dēļ, tad tas būtu bijis nebaudāms koncerts…un tātaures skaņa…Tā jau izklausas tīri labi, taču, kad viņa ir viscaur uzstāšanās laiku visās dziesmās + troksnis, tā izbesī. Pa lielam Gacho uzstāšanās bija ļoti vienveidīga.
Musiqq arī nebija nekas satriecoš – man šķiet, ka tas troksnis, ko tā aparatūra radija sabojāja pa lielam visas uzstāšanās. Nav jau tā, ka tie used-to-be-fake-hipsters ir manā gaumē, taču cienot viņus, uzstāšanās arī viņiem nebija nekas īpaš.
Dzelzs Vilks Rock Stage’ā man tīri labi patika, laikam, tapēc, ka mazajās skatuvēs trokšņa līmenis bija daudz zemāks un viņi nav daļa no popkultūras, kas man tik ļoti neiet pie sirds.
Stendu bija diezgan daudz. Varēja fotogrāfēties, piedalīties konkursos un darīt citas dažādas fīčas. Es pats baigi necentos mēģināt stendus, taču redzēju, ka citiem ļoti patika. …. … …. …Man vairs nekas nav sakāms par to – nafig es taisiju atsevišķu daļu tam? ^_^
Vakars pirms SP’12 – kad vel visi taisās:
Kopumā
Kā parasti, es teikšu – man ļoti patika un ļoti labj gāja, taču tā skaņas kvalitāte ļoti visu nosita. Traks pasākums, taču, trokšņa dēļ, nebaudāma mūzika. Bija vērts ierasties – satiku daudz pazīstamos, gluži vai sajutos ‘Fuck me – I’m famous’, bet tas tā, galvenais, ka atpūtos/iztrakojos. Iesaku jums apmeklēt šo pasākumu arī nākamgad. 😉
Kas patika:
Cilvēku skaits (dahuja)
Stage’u skaits (bija iespēja izvēlēties sev tīkamo)
Jaunieši no visas Latvijas
Dzelzs Vilks
Stendi un to skaits (dafiga)
Atmosfēra
Bija, kur sēdēt
Ievērojami mazāk fake-hipsteru
Kas nepatika:
Mūzikas/Skaņas kvalitāte x3
Pārbaude (Man pat glāzes lika izmest)
Cenas
Pasākums ievilkās
Kopumā:
Patika, taču, kā teicu, mūzikas kvalitāte baigi visu nosita
Polijas Eiropas Jauniešu Parlamenta 9ā nacionālā sesija
Kautgan
Ieradies jau biju 12ajā
Tad nu mana stāsta sākums
Izbraucu 11ajā
Atbraucu agrāk uz Rīgu, pastaigāju nedaudz un dodos uz autoostu, kur arī sagaidu vel trīs meitenes no Latvijas delegācijas. Kā izrādijās, šajā sesijā viens no judgiem bija Latvietis un, sagadīšanās pēc, viņš arī brauca ar to pašu autobusu uz Poliju, kuru mēs.
Brauciens turp
Man gan nav nevienas bildes no braukšanas procesa, taču tam nav tik liela nozīme.
Kamēr meitenes izrāda nepatiku pret to, ka mums ir jābrauc vairāk kā 19 stundas ar autobusu, es ar prieku atguļos savā vietā un izbaudu braucienu.
Pēc 12 stundām ierodamies Varšavā, kur arī pēc pasēdēšanas McDonald’ā un Starbucks Coffee atvadamies no Daniela (tas Judge). Būtu gan bijis labāk, ja mēs būtu devušies ar viņu, jo mūsu ‘paradzētais’ autobus atgāja no kautkādas vietas, kuru mēs neatradām – prasijām apkārt, neviens neprata angļu valodu un beigās arī nezināja, kur mūs sūtīt. Beidzot izlēmām pajautāt taksistam, kur tad atiet starppilsētu atobusi, protams, mēs zinājām, ka taksists mums pateiks par attālāku vietu un aicinās mūs braukt ar viņu, taču nu jau mums bija vienalga. Taksists pateica, ka īstā stacija atrodas 5km no turienes un mēs izlēmām braukt ar viņu. Viņš mūs appisa, kā jau visus tūristus, samaksājām daudz vairāk kā vajadzēja, protams, mums jau bija vienalga. Autobusu stacijā noskaidrojām, ka biļetes mums būs dārgas un brauciens ilgs 8 stundas, nevis 5, kā mēs to bijām paredzējuši.
Interesantas lietas, kuras ieraudziju pa ceļam – vienam džekam pagalmā bija Otrā Pasaules Kara laika helikopters un pāris kilometrus tālāk, velvienam pagalmā bija Otrā Pasaules Kara laika lidmašīna.
Esam klāt – 12ais datums
12ajā datumā ap 4iem vai pus5iem bijām nokļuvusi Žešovā, kur arī mūs sagaidija viena no organizatorēm, kura mūs pavadija līdz viesnīcai.
Viesnīca nebija nekas prestižs, infact tā vel bija celšanas stadijā, nebija room service, vairākas fīčas bija salauztas vai arī vnk nedarbojās, televizors bija ar parasto antenu un staffs nemācēja angļu valoda, tākā, patiesību sakot, tā viesnīca sūkāja, bet tas nekas, jo gultas un ēdināšanas tur tāpat bija ērtas un garšīgas. ^_^
Pirmais, ko es dariju bija pastaiga pa pilsētu – nevēlējos gaidīt uz meitenēm no manas delegācijas, viņas vel gribēja nomazgāties utml., kā arī, ganjau nebūtu vēlējušās staigāt tik dauz kā es. Izmetu diezgan lielu līkumu, taču neriskēju iet pārāk sarežģītus ceļus, jo man ir tendence aizmirst dažus pagriezienus, kurus es esmu veicis. Izgāju cauri dzīvojamam rajonam, kautkādiem veikaliem, kautkādām iestādēm un vel kautkur – neviens mani nepiekāva un neapzga, tā kā nav tik ļauna tā Polija kā daudzi uzskata. Pēc dažu stundu vazāšanās (līdz 3ām) devos atpakaļ uz viesnīcu – par spīti tam, ka biju jau visai droš par to, ka man nekas nenotiks, es nevēlējos sagaidīt tumsu un pārliecināties. Tieši pirms tumsas atnācu atpakaļ. Aptuveni tajā pašā laikā arī meitenes no manas delegācijas bija atnākušas atpakaļ no savas pastaigas (līdz lielveikalam). No tā brīža vairs neko īpašu nedariju – ieslēdzu TV, tur gāja Rembo, iegāju dušā, izgāju, turpināju skatīties Rembo un aizgāju gulēt. ^_^
Iespaids par pilsētu – visai droša, patīkama, parasta, Lielā Vagīna (paskaidrošu), ērta.
Lielā Vagīna, tulkots no tulkojuma angļu valodā no poļu valodas – tā ir tā vidējā statuja augšējā bildē. Precīzāk runājot tas ir revolūcijas monuments, precīzas detaļas gan nemācēšu pateikt, taču vietējie to ir iesaukuši par Lielo Vagīnu vai arī Lielo Čuru, īsti nesapratu precīzo tulkojumu.
Pirmā oficiālā diena – 13ais datums
Bildē ir redzama komitejas AFCO, kurā es biju, chairpersona(persona, kas mūs vada gan darbā gan aktivitātēs).
Nākamajā rītā kautkādā laika posmā sākās delegātu ierašanās, pēctam, kad tas bija ievilcies salasijāmies viesnīcas pirmajā stāvā, nu jau aptuveni pilnā skaitā – gandrīz 70, vajadzeja nu doties uz autobusu, kurš mūs aizveda uz kautkādu Žešovas universitāti, kur arī sākās atklāšanas mirkļi. Visi sastājas aplī, noskaidro visus atbildīgos un tad jau sadalās pa komitejām un sākas teambuilding process.
Ja esat lasijuši manas atsauksmes par TeNS’12, un, ja esmu tanī rakstā pieminējis, tad aptuveni zinat, kas ir teambuilding. Karo4 mēs visu dienu pavadijām spēlējot spēles, kuras saliedē komiteju. Un tā nav plika spēlēšanās, tā ir svarīga sastāvdaļa, ja mēs vēlējāmies labu komitejas darbu. Katrā ziņā vārdus iemācijāmies ātri un smieklu netrūka.
Pusdienu laiks – visai normāls ēdiens, nekas afigenijs, bet nebija arī nekas slikts, tākā normāls.
Otrā daļa no teambuilding procesa bija problem solving (problemu risināšana) – ne nopietnu problēmu, bet gan radošu, kur pa lielam mums vajadzeja nonākt pie kopīga slēdziena. Mums izdevās ļoti labi – ātri nonācām pie labiem slēdzieniem. Nu jau mūsu komiteja bija labi saliedēta un bija pienācis vakars.
Atgriezāmies viesnīcā, paēdām (tīri garšīgi), salasijāmies un devāmies atpūsties uz kautkādu klubu, kautgan es neatceros, vai tas bija pirmajā vakarā vai tikai nākamajā, taču pieņemsim, ka šajā. Patusējām un naktī devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Bija zaibiss.
Pirmā committee work diena – 14ais datums
Te nu tā sākas, sesijas grūtākā daļa ‘Committee work’ (Komitejas darbs). Šajā dienā brokastis bija garšīgas un līdz šim iepazīto cilvēku skaits jau bija visai augsts.
P.S. – tāpat kā ar pirmo tusu, es neesmu drošs vai nākamais events, par, kuru rakstīšu, notika tieši orajā dienā, taču ganjau nekļūdos. ^_^
Pēc garas darbadienas devāmies uz pilsētas centru, turpatās town squere’ā paspēlējām pāris cheesy spēles (visi vietējie bija watafakā) un tad devāmies uz kautkādu ēku darīt EuroVillage – karo4 sesijas daļa, kur dažādas valstis katra pārstāv savu galdiņu uz, kura tad ir tai valstij raksturīgi našķi/ēdieni, es ar meitenēm no manas delegācijas, protams, bijām pie Latvijas galdiņa. Divas no trijām meitenēm bija paņēmušas tautu tērpus un viņas izskatijās brīnišķīgi – gluži vai nāca prātā doma, ka nav jāizrāda viss savs ķermenis, lai meitene būtu pievilcīga. Vēlējos arī improvizācijas variantā noprezentēt mūsu delegāciju, taču meitenes to pārāk nevēlējās. Pēctam Polijas skolas prezentēja savas delegācijas.
Pa lielam šī diena arī tā noslēdzās – nekas īpaš vairs nenotika.
Otrā comittee work diena – 15ais datums
Brokastis kā parasti labas, ceļš līdz universitātei ok. Smagi strādajam, lai pabeigtu rezolūciju. Kad ar nokavēšanos pabeidzām, mums bija jādodas atpakaļ uz viesnīcu, lai paēstu un dotos uz mock GA (General Assembly simulācija). Oficiāļi mums delegātiem bija sagatavojuši mock rezolūciju ar, kuru tad tika parādīts, kā tad izskatīsies GA, protams, ne man tas bija vajadzīgs, bet gan tiem daudzajiem Poļiem, kas pirmo reizi bija EJP sesijā. Pēc tā tad arī devāmies uz Mephisto klubu….Taču man šķiet, ka es jau sāku jaukt visus eventus koopā – nu bet fakts ir tas, ka tas viss notika, tam nav nozīmes kādā secībā. Nu ja, daļa delegātu negāja uz klubu, daļa gāja, daļa aizgāja ātrāk prom, daļa aizgāja vēlāk – es biju no tiem, kas aizgāj ātrāk atpakaļ uz viesnīcu.
Kad biju atgriezies, devos pie vienas meitenes apraudzīties kā viņa jūtas, jo pirms tam viņa nejutās labi, taču, kāds pārsteigums, viņa izdomāja rakstīt mūsu rezolūcijai defense speech’u – labi vien ir, viņai mūsu komitejā, bez manis, vienīgajai bija pieredze EJP sesijās un viņa iznāja, ka no rīta stundas laikā ir pagrūti izdomāt labu defense speech’u. Kad jau viņa devās gulēt, arī es devos uz savu istabiņu atpakaļ.
Pēdējā oficiālā diena – GA – 16ais datums
Pamostos, mans istabasbiedrs ir izgaisis – viņa modinātājs skan, neviens neizslēdz, skatos sega atvērta takā tikko būtu izkāpis, skatos dušas telpā gaisma deg, nu labi, būs dušā, gaidu kādu laiku, neviens nenāk ārā, pārbaudu, neviena tur nav – nu labi būs izgaisis. Aizeju uz brokastīm, viņa velaizvien nav. Sākas pēdējie gatavošanās darbi priekš General Assembly, viņa velaizvien nav. Pirms mēs dodamies uz GA, jāsakrāmē somas no viesnīcas prom, krāmēju somu, tāpat viņa nav. Pēkšņi istabasbiedra skolotāja ienāk, prasa, kur viņš ir, atbildu, ka izgaisis, viņa ierauga viņa telefonu uz galda, pačeko un izrādās, ka zem telefona bija zīmīte “I’m in 308”, skolotāja izvācas ārā, padomāju, ka tāpat nebūtu viņu speciāli meklējis. Pēkšņi mans istabasbiedrs iebrāžas istabā dusmīgs un izmisis. Stāsts ir tāds, viņš iepriekšējā vakarā aizgāja tusēt ar draugiem viņu istabiņā un viss bija forsi pirmās trīs strundas, taču tad viņa draugs aizslēdza durvis un aizgāja gulēt virsū atslēgām. Un tānu mans istabasbiedrs visu nakti pavadija uz grīdas citā istabiņā, no rīta ir mēģinājis to džeku pamodināt, nekas nav sanācis, daudzijies pie durvīm, neviens nav atbildējis – sūdīgi viņam, es biju gar zemi dzirdot to stāstu. 😀
Tad nu visi aizmaucam uz iestādi, kur mums GA notiek – visi sapucejušies, bet es ne, jo biju aizmirsis formālās drēbes mājās. Mūsu rezolūcija bija pēdējā pēc secības. Taču beigu beigās, par spīti tam, ka mūsu rezolūcija bija pēdējā un visi jau bija noguruši, mums viņu tā bombardēja, ka tā nepassoja, bet nu kāda starpība – tās rezolūcijas tāpat neviens augstākās iestādēs neņem vērā, svarīgākais, ko iegūst no EJP sesijām ir pilnīgi citas lietas – ne katrs to spēj redzēt un saprast, taču tā tas ir, EJP sesijās svarīgākais ir process.
Tā pati diena – braucam mājās
Te nu mani sagaidija neliels pārsteigums. Līdz autobusam no Žešovas uz Varšavu bija jāpagaida, tapēc mēs gaidijām McDonald’ā, visas trīs meitenes no mans delegācijas, bija nopirkušas biļetes jau online’ā, taču es nē, jo man uz kartes nebija nauda – maksāšu pie šofera, tas nekas, ka dārgāk. Pieturā satikām vel meitenes no sesijas, kuras arī devās uz Varšavu ar to pašu autobusu – vienai no viņām banka bija atteikusi biļetes rezervāciju, taču arī domāja, ka pie šovera samaksās. Kā izrādijās autbusā vairāk nebija vietu – mēģinājām kautko sarunāt ar šoferi, taču vinš bija uzticīgs saviem noteikumiem. Beigās viņam mēs izbesijām, viņš mūs izmeta ārā un aizbrauca…Te nu mēs bijām Žešovā ar pilnīgi nekādām idejām kā tikt mājās – es saglabāju mieru, jo pēdējais, ko tu gribi darīt šādās sitoācijās ir padoties izmisumam, taču tā Poliete, kas arī tika izmesta ārā jau bija izplūdusi asarās. Kad es jau taisijos doties prom no peituras, lai atrastu kādu risinājumu, man tanī pašā pieturā no otra gala uzsauca viena Poliete (arī no sesijas) ‘foooooood’(Fīča no sesijas video – skatīt zemāk) . Aizgāju līdz viņai, tur arī bija vel citi no sesijas, izstāstiju mūsu sitoāciju un tad sākām domāt kautko kopīgi, uzzināju, ka arī viņi dodas uz Varšavu ar nākamo autobusu, kas tūlīt pēc pusstundas būs, tika arī uzzināts, ka šī autobusa kompānija nepiedāvāa pirkt biļetes pie autobusa šofera. Noskaidrojām, ka biļetes var arī rezervēt arī pusstundu pirms autobusa, vienai no meitenēm bija nauda uz kartes, vienam džekam bija aktīvi nets ieslēgts telefonam, tad nu es ar to izmisušo Polieti iedevām naudu uz rokas tai meitenei, kurai bija nauda uz kartes un viņa mums nopirka biļetes. Un mūsu diena bija glābta.
Varšavā ierados 5os, autobuss uz Rīga atgāja kautkur 6os. Viens no Poļiem no sesijas, man palīdzēja tikt līdz īstajai stacijai. Es pirmo reizi braucu ar metro un nākamajam taksometram vairs jau neizdevās mani appist (Pateicoties, pamatā, tam Polim). Iesēdos Ecolines autobusā, meitenes vel nebija atnākušas un autobusa stjuarte bija ļoti draudzīga un atvērta. Tad arī meitenes ieradās. Un tad aizraujošais 12 stundu brauciens atpakaļ uz Rīgu.
Kopsavilkums
Kopumā man ļoti patika, bet to es saku parasti…Nu jā, jo tā parasti arī ir. ēdināšna bija laba, eventi bija superīgi un cilvēki brīnišķigi – varēja patīkami sarunāties. Polija nav tik lēta zeme, kā dauzi to par tādu uzskata, protams, uz pārtiku mazak iztērēsi, taču pārējās lietas līdzsvaro to.
Man nepatika nedaudz sasteigtais un saspringtais grafiks. Ja esmu pilnīgi godīgs, tad arī es gaidiju labāku veikumu no manas komitejas chairpersonas – viņa bija laba, taču šķita dažubrīd attāla, proti, nebija ielikusi pietiekami sevi mūsu komitejā, tomēr, viņa tikuntā bija laba. Nepatika arī viesnīcas līmenis, taču kā es dzirdēju pēc nostāstiem – varēja būt arī sliktāk, tapēc esmu pateicīgs un priecīgs par to pašu. Bija drusku par maz vienojošā faktora starp visu delegātu kopumu.
Pieteicos uz šo pasākumu dienu pirms tā sākuma, tas ir 5.augustā, nebiju gan drošs, vai mani apstiprinās, bet Dieva plānā bija izlemts, ka es piedalīšos šajā pasākumā.
Skolas iela 15, ir atrašanās vieta šim kultūras centram. Ēka ir ļoti sena un nav īpaši atjaunota gan no ārpuses, gan no iekšpuses, bet tā ir labāk, jo tā vecuma pieskaņa padara piedalīšanos šāda veida pasākumos daudz baudāmāku. Pa lielam Kaņepes kultūras centrs ir tāda salasīšanās vieta visa veida māksliniekiem – 6.augustā viņi visu dienu spēlēja bungas, vel kautko un darija kautko līdzīgu dziedāšanai. Uz gandrīz katras sienas ir kautkas izlikts, parasti tās ir dažādu pasākumu afišas, bet ir arī dažāda veida fīčas ar māksliniecisku pieskaņu. Starp citu, viņi aicina pievienoties māksliniekus un tamlīdzīgus interesentus.
Nu tad par pašu pasākumu
Ierados ar nelielu nervozitāti, vai tas nebūs pārāk nopietns pasākums un ar ‘pārāk‘, es domāju nevajadzīgi pārspīlēts, bet nebija. Sākumā gan bija jāklausās uzrunas/runas stuff like that, kuras bija nenormāli garlaicīgas – es vēlējos ķerties pēc iespējas ātrāk pie grupu darbiem, ir OK, ja ir ievada runa, taču šoreiz tas bija drusku pa garu.
Beidzot pienākot grupu darbam, mēs varējām iepazīties (savā grupā). Starpcitu, manas grupas tēma bija “Latvijā dzīvojošo jauniešu vienotība“. Pēc iepazīšanās laika sekoja kafijas pauze un kafijas pauzes kopumā bija ļoti labas – kā ierasts dafiga cepumi un augļi, bet papildus pa-brīvu kafijai(Vienalga kādai, ieskaitot auksto un cappuccino) un tējai, varēja dabūt arī pa-brīvu Coca-Cola, Sprite, Fanta un dažādas sulas – tīri forša ekstra dalībniekiem.
Pēctam sekoja mazliet nopietnāka daļa, bija jānosaka galvenās esošās problēmas mūsu tēmā, kad tas bija paveikts, sekoja lomu spēle. Uz lomu spēli mēs tikām sadalīti citās grupās – es biju grupā “Marmelādes”, kautgan man negaršo marmelādes..pag..es pat īsti neatceros, kuras bija marmelādes, iespējams, es jaucu ar marcipānu, bet kāda starpība, mums nebija jāēd tās. Tad nu lomu spēlē galvenā doma bija, ka esam ideālas valsts Lavijas iedzīvotāji un mums nav nevienu problem, tas ir izņemot vienu – minoritāšu integrācija sabiedrībā. Katrai grupai tika dots, kas viņi ir šajā valstī, mēs bijām Lavijas sabiedrība. Bet šajā lomu spēlē bija 2 lielas kļūdas, ja mēs bijām šī ideālā sabiedrība, mēs varējām runāt principā pār visām grupām, ieskaitot minoritāšu grupu un politiķu grupu, otra lielā kļūda bija šis nosacījums, ka esam ideāla valsts bez problēmām, tas nozīmē, ka visi esam atvērti domājoši un pieņemam cits citu tādu kā viņš ir, un, līdz ar to, vienalga kāda problēma, tā automātiski, momentāli atrisinās. Atskaitot šīs divas kļūdas, lomu spēle bija ļoti laba.
Vakariņas………………
Beidzot arī pienāca vakariņas………Šķita cerīgi, taču man nācās vilties, jo main-dish’ā bija salāti (visdažādākie), vienīgie, kas atgādināja normāl ēdienu bija kautkādi makaronu salāti. Side-dish’ā bija kautkādas bulciņas, no kurām tad es arī pārtiku, jo salāti man negaršo. Taču, kāds patīkams pārsteigums ēdot uzzināt, ka savā Marmelādes grupā es strādāju ar Jāzepu Bikši, precizēšu par, ko man bija pārsteigums, viņš ir mana tēva laba drauga dēls, atceros, kā pie viņiem braucām, kad biju pavisam sīks.
Ārpus formalitātēm
Kad nu dienas galvenās fīčas bija beigušās, sākās “Neformālā pieņēmšana” un tad jau bija, gan mūzika, gan dzērieni (arī alkohols, pilngadīgajiem bija atļauts). Sācis runāties ar vienu meiteni, velviena meitene atnāca un vēlējās iesaistīties sarunā, tānu mēs šo neformālo pieņemšanu aizvadijām sarunās. Un man bija prieks iepazīt cilvēku ar kustību traucējumiem, kurš tik veiksmīgi ir izvirzijies uz augšu savā dzīvē – es nerunāju par mērķiem un sasniegumiem, bet gan par sevis pilnveidošanu – ja jūs zināt, kas ir kustības traucējumi, jūs varētu domāt, ka tads cilvēks varētu baidīties, būt nedroš un būt ar zemu pašapziņu, taču šajā gadijumā, pateicoties vienam citam cilvēkam, tā nebija, viņa bija ļoti droša un atvērta, nebaidijās ne no sarunām par sevi, ne par savu diagnozi un, kopumā, ļoti draudzīgs un pozitīvs cilvēks.
Pa nakti mēs palikām Turības kojās, kuras bija ērtas un patīkamas, vismaz priekš manis. Gluži uzreiz mēs negājām gulēt, vel mēs aizgājām līdz McDonald’s. Pēc tam ieradāmies atpakaļ kojās un es pa taisno dušā un tad gullet – es dzirdēju, ka citi vel runājās savās istabiņās kādu laiku.
Nākamā diena…..Brokastis…….
Bulciņas, bulciņas un velreiz bulciņas, protams, tās bija garšīgas, taču gaidīju kautko labāku.
Rīta izkustēšanās…
Paspēlējām divas vai trīs spēles…
Rīta garlaicība..
Pēc tam mums bija jāklausās runas/kautkas-tamlīdzīgs, vairākas pēc kārtas, ilgas. Protams, bija vērtīga informācija, taču nekas revolucionārs. Beidzot nonācām pie rekomendāciju izstrādāšans tām problēmām, kuras pārrunājām iepriekšējā dienā (Pirms tam arī bija kafijas pauze). Rekomendāciju izstrādāšanu procesā mūsu grupai gāja tīri labi. Neatceros, ko mēs izdomājām – neko īpašu katrā ziņā, nekas tads, kas patiešām spēs kautko mainīt, laigan, jebkura izmaiņa, kautko, kautvai tikai drusciņ maina.
Pusdienas.
Beidzot ēdienreize, vīlies biju tikai par kotletēm un mērci, viss pārējais bija normāli.
Nobeigums
Te nu bija grūti saprast, kas vairs iet pēc plāna un, kas ne. Viss tika izdarīts, papildus darbi arī un drīz jau varējām doties mājās.
Kas patika:
Cilvēki
Grupu darbi
Brīvā laika daudzums
Bāra apkalpošana
Kaņepes Kultūras centrs
Nakšnošanas vieta
Mūzika
U.c.
Kas nepatika:
Ēdienreizes
Garās runas
Pārāk īss pasākums
Kopumā:
Man ļoti patika šis pasākums, kautgan tikai divas dienas, es jūtu, ka esmu ieguvis daudz vertiga.
Vērtēju: 6,7/10
Šis forums bija daļā no lielāka projekta ”Strukturētā dialoga īstenošana ES Dānijas un Kipras prezidentūras laikā”
Redz 14.ajā darbinieki, jau bija ieradušies – mums bija laiks iepazīt viens otru un sagatavoties darbam ar jauniešiem. Jā es biju darbinieks, ja kādam rodas jautājums un es vadiju 14.-15.(ar vienu izņēmumu) gadus vecu džeku grupiņu.
Tātad šāda izskatijās mana grupiņa. Kurš nu bija vairāk nobriedis, kurš nu mazāk, kurš nu atgādināja skeiteri, kurš nu ‘slikto’ un kāds nu katrs patiesībā bija – man tika ļoti forša grupa, šķiet, ka labākā no visām. Viņi visi bija ļoti paklausīgi, izņemot dažus izņēmumus, bet beigās tāpat pieliku pie vietas un klausija. Bija tādi, kas teica, ka vadiju ļoti bezatbildīgi, bet īstenībā atbildību uzņēmos par viņu rīcībām visu laiku, es vienkārši atļāvu mazliet vairāk izklaidēties.
Un mūsu grupiņas nosaukums bija HARIBO
Savu nosaukumu mēs ilgi domājām, taču beigās noguruši no domāšanas un ēdot Haribo gumijas konfektes, mēs nolēmām, ka tā mēs sauksimies. Protams nākamajā dienā daļa grupas saprata, ka viņiem nemaz nepatīk tas nosaukums, taču mainīt es neatļāvu un tā viņi vieglāk salasijās, jo bija viņiem kauns, kad es saucu viņus tā kopā. Vienai spēlei, ar vairākiem kontrolpunktiem, vajadzēja izdomāt karogu un saukli. Mūsu sauklis bija no Guru Josh Project dziesmas Infinity “Relax.. Take your time..” Tanī pašā spēlē mēs arī bijām tā grupa, kas uzvarēja – vienīgā spēle, kurā mēs pat centāmies uzvarēt.
Vakariņu tēmas
Katru vakaru mēs bijām instruktēti darīt kautko. Vienu vakaru tās bija matufrizūras, citu vakaru tā bija pārģērbšanās. Man izdevās viņus pielaust uz matu stilizēšanu, mums palīdzēja meitenes un viņas principā upurējās mūsu dēļ, jo pašām nepietika laika savām frizūrām, tapēc bijām ļoti pateicīgi. (Viena no retajām lietām, kuru visa grupa izdarija). Un es jau nelielos, bet mēs pilnīgi noteikti pārspējām visus citus šajā vakara tēmā. 😀 Tanī vakarā mums vajadzēja pārģērbties par balletdejotājiem, taču parcik lielā spēle ievilkās, mums nebija laika, lai sagatavotos, tapēc uztaisijām uz vietas izdomātu priekšnesumu.
Bija arī dažādas citas aktivitātes
Nometnē bija pieejamas dažādas aktivitātes – rokdarbi, zirgi, lokšaušana, dejošana, klinšu siena, volejbols, BMX un sports, kurā parasti bija kāda sacensības spēle. Moments pēc bultas atlaišanas. Dīvaini, ka tieši fotogrāfējot, es tieši trāpiju mērķa centrā.
Katru vakaru pie campfire
Mēs katru vakaru pavadijām pie ugunskura, kur arī mēs rādijām priekšnesumus, dziedājām un ēdām sagatavotos našķus. Tur arī trīs meitenes izdomāja man uzpīt dredu, taču nācās vilties viņās, jo pēc pusceļa viņas nemācēja atrast laiku, lai pabeigtu, tapēc ar pūlēm es viņu izpinu.
Katru dienu Big Game
Katru dienu bija tāds events Big Game, jeb lielā spēle, katru dienu kautkas cits, citu dienu kas labāks,citu dienu kas sliktāks, man īpaši patika ūdens spēle, kurā es spēlēju slikto tā tiku saliets, ka tagad staigāju ar iesnām un klepu. 😀
Pa lielam
Man ļoti patika un man ļoti patika mana grupiņa. Iepazinu trīs meitenes kurītājas, kuras vienlaikus arī bija tīri smukas(ja nepatīk tas vārds, varu teikt arī skaistas).
Estere: Eu nesēžat šeit, citādāk būs sūdi.
Henrijs: Nu labi, tad es iešu uz tualeti, lai uztaisītu vel lielākus sūdus.
Izklausas muļķīgi, taču viņš ar savu nopietno seju un savu Gulbenes akcentu ir jebal smieklīgs.:D Viņš arī bija vecākais manā grupiņā.
Kas patika:
Ēdināšana (Izņemot vienu reizi, kad ēdiens visiem nepietika)
Vadība (Izņemto tās reizes, kad vadītājas un galvenā koordinātore nervozēja)
![554244_337919409661630_1672908077_n[1]](http://atsauksmes.wordpress.lv/wp-content/uploads/2013/03/554244_337919409661630_1672908077_n1.jpg?w=580&h=214)
![2013-02-19_skola1[1]](http://atsauksmes.wordpress.lv/wp-content/uploads/2013/03/2013-02-19_skola11.jpg?w=580&h=384)
![479811_492917544102969_1522270170_n[1]](http://atsauksmes.wordpress.lv/wp-content/uploads/2013/03/479811_492917544102969_1522270170_n1.jpg?w=580&h=435)
![559776_337510189702552_308618690_n[1]](http://atsauksmes.wordpress.lv/wp-content/uploads/2013/03/559776_337510189702552_308618690_n1.jpg?w=580&h=372)
![554244_337919409661630_1672908077_n[1]](http://atsauksmes.wordpress.lv/wp-content/uploads/2013/03/554244_337919409661630_1672908077_n1.jpg?w=209&h=77 "Skola'13")
Atsauksmes 