No 1. līdz 3. martam

biju

Skola 2013

izstādē

Iesākumam…

Patiesību sakot, izstāde bija piecas dienas, taču es ierados tikai pēdējās trīs.

Kopumā izstādē bija vis, ko jūs sagaidītu no izglītības izstādes – augstskolas, profesionālās skolas utml.. Tās visas dalīja bukletus, stāstija sīkāk, aicināja piedalīties konkursos un izlozēs, piedāvāja dažādas fīčas utml.. Bija arī Okarte, Swedbank Open un vairākas mazākas kompānijas, kas tad piedāvāja savas fīčas. Salīdzinājumā ar 2011. gadu izstāde bija ļoti uzlabojusies.

1.marts..

Ierodos Ķīpsalā un ir skaidri saprotams, kur nezinātājam būtu jāiet, lai nonāktu izstādē, jo bariem cilvēku gāja uz izstāžu centra virzienu. Jau ienākot centrā ir acīmredzams uzlabojums no 2011. gada, man tiek iedots Okartes maisiņš (Arī ’11 gadā bija maisiņi, taču tie ātri beidzās) Ūūūūūūūūn tad…es devos uz tualeti, jo tā, tanī brīdī, man bija prioritāte.

Pēc tam es sāku staigāt apkārt un noskaidrot dažādās iespējas, kuras piedāvāja skolas. Es esmu savācis ļoti daudz bukletus un uzzinājis ļoti daudz, taču nerakstīšu par katru, jo šis raksts nav izstāde. Citējot kādu meiteni kuru pazīstu “Ja zini, kur gribi mācīties tālāk, tad neiesaku iet uz to izstādi, jo, pēc tās apmeklējuma, gribēsies mācīties daudz kur un galvā būs putra.” – Piekrist tam vai nē, paliek jūsu ziņā, bet dažādās mācību iestādes bija patiešām pacentušās sevi parādīt, liekot pārdomāt savas intereses un plānus.

Šajā dienā visvairāk fokusa liku informācijas iegūšanai un bukletu vākšanai…Un arī konfekšu ēšanai – to es darīju visas dienas.

Izglītības iestāžu stendu attieksme pret mani – “Kur tu plāno mācīties?”

2.marts..

Šajā dienā es centos izmēģināt visas fīčas, kuras piedāvāja stendi. Bija mežniecības simulators, Xbox 360 Kinect spēles, elektriskais kaut-kāds-trīs-riteņu-braucamais, saldējuma kokteiļi, kurus pagatavoja ķīmiķi izmantojot slāpekli, monētas sišana, šokolādes strūklaka, viegli iegūstamas balvas, laimes rats, interaktīvie mācību materiāli un citas (daudz) fīčas. Bija ļoti daudz, ko darīt un divas stundas varēja pavadīt vien veltot visām fīčām. Runājot par laimes ratu, man šķiet, ka tā bija vienīgā fīča, kurai bija tāda cilvēku rinda. Protams, ja jūs esat kā es, kurš no rīta līdz vakaram tur bija, tad vienā brīdī vairs nav fīču, ko darīt.

Nevēlos kaunināt nevienu iestādi, tāpēc neteikšu, kura, taču apģērbu kolekcija Varavīksnes pieskāriens nebija pārāk labs, īstenībā, es pat gribētu teikt šausmīgs, taču tikai daļa no tās atgādināja uzvilktas krāsainas trubas nevis kleitas. Pārējās kolekcijas bija ok, bet nekas īpaš.

Viena no deju skolām bija izdomājusi dejot pie sava stenda. Cilvēki salasās apkārt, skatās. Divas meitenes man aiz muguras stāv, viena no viņām kritizē: “Diez kā viņas reprezentā tā savu skolu? -Parādot cik viņas ir pieejamas?” Man tas lika aizdomāties par to, kā tad deju skolai vajadzētu reprezentēt sevi…tieši tā arī vajadzētu – dejojot – tam nav nozīmes vai viņas ir pieejamas.

Izglītības iestāžu stendu attieksme pret mani – “Mainīsi profesiju?”

3.marts..

Daudzus jau iepazinis, visur jau bijis, vazājos apkārt. Noslēdzās Jaunais profesionālis 2013 konkurs. Cilvēki bija maz un nekas īpaš nenotika. Visas dienas bija arī lekcijas/vai-kks-tamlīdzīgs – es tās tik aktīvi necentos apmeklēt. Izdzēru pārīti aliņus, parunājos ar citiem un tad jau arī vis beidzās.

Izglītības iestāžu stendu attieksme pret mani – “Ar ko tu nodarbojies?”

Un beigās bija arī noorganizēts no pārpalikušajiem bukletiem utml. papīru kauja – Video.

Kopumā…….

Izstāde bija izdevusies, dažādās studiju iespējas tika parādītas ļoti labi un jautrība vismaz uz divām stundām tur bija nodrošināta. Ierasties pavisam noteikti bija vērts un es aicinu visus, arī tos, kas jau ir izlēmuši savu nākotni, ierasties un izbaudīt Skola izstādt uz savas ādas.

Latvija tādām expo tipa izstādēs nav pārāk pieredzējusi, taču pēdējo gadu laikā mēs savu veikumu esam tik ļoti uzlabojuši, ka uz tām ir interesanti ierasties. Noteikti gaidu nākamo gadu.