Pagājušajā sestdienā

(16.februārī)

Biju skatīties spēli

VEF Rīga – ČEZ Nymburk

..Tikai tagad?

Tas tiesa, ka spēle bija pirms divām dienām, bet es neesmu sporta spēļu blogeris, tāpēc tie, kas gaidītu detalizētu informāciju, būtu vīlušies. Es rakstīšu savas domas par spēli un visu kopumā.

Ierados…

Ierados tur (Arēna Rīga) un pirmā patīkamā sajūta bija tā, ka nebija burzmas. Varētu gribēt, lai basketbols kļūst populārāks Latvijā, taču tad atkal būtu grūtāk baudīt spēli tanī saspiestībā. Biļetes arī laikam ir viegli dabūt, jo pirms ieiešanas, viens džeks iedeva man piecas biļetes uz LMT sektoru. Pirmās divas ceturtdaļas skatijos no 112. sektora, pēc tam aizgāju uz LMT sektoru, kas izrādījās pretējā puse + LMTiešiem bija sava dzeršanas/ēšanas telpa.

Neierados gan viens, bet tas nav svarīgi.

Pati spēle..

Sākumā izskatījās labi – turējāmies priekšā, pa lielam, visu spēles laiku. Ja nekļūdos, lielākā punktu starpība bija 11. Spēle gāja intensīvi un jāsaka, ka man bija interesantāk skatīties basketbolu kā hokeju. VEF Rīga karsējmeitenes arī bija ļoti labas (nelikšu nevienu bildi – visas, kuras atradu bija neizdevušās).

Tika arī izspēlēts konkurss (Vai tā skaitās loterija?) – ieejot mums katram tika iedots nummurs un pēc otrās ceturdaļas tika izvilkti divi nummuri kuriem tad būtu iespēja mest no centra līnijas grozā un, ja trāpa, tad iegūst 2000eur. Viens no metējiem bija puika vārdā Mārtiņš un viņam varētu būt ap 10-12 gadiem. Viņš sēdēja man priekšā. Otrs metējs neieradās mest. Puika meta, bet neiemeta.

Viss izskatījās labi līdz pēdējām minūtēm, kad Nyumburk mūs salika. Kā apkārtējie teica, tā tas parasti ir, mēs esam vadībā visu spēli un beigās salaižam visu dēlī. Beigu rezultāts 85:89.

Kopumā..85:89

Spēle bija laba, taču biju vīlies, ka VEF Rīga zaudēja. Vēlu viņiem uzvaru nākamajās spēlēs.