12.04.2013.

Biju uz

Adwards2013

Tas ir…

Par pašu konceptu lasi no šī izņēmuma:

Adwards2013 koncepts ir BAILES, savukārt baiļu otrā puse ir drosme. Ikviens radošajā industrijā strādājošais zina, par ko ir runa – bailes, ka nesanāks, ka nesapratīs. Bailes, ka nepagūs, ka nepietiks vai neizdomās. Bailes mūs paralizē. Tās pieliek priekšā kāju izcilu un drosmīgu risinājumu ceļā. Tāpēc KILL YOUR MONSTERS – raksti uz sienām, tetovē starp lāpstiņām, gravē kokā. Šie trīs vārdi tevi neliks mierā turpmāko mēnesi un, cerams, arī turpmāk pulsēs smadzeņu labajā puslodē ik reizi, kad klusi sāks dūkt kāds no taviem iekšējiem monstriem. Drošs paliek drošs – var jau, protams, mugurā uzlikt parašūtu pat tad, ja atrodies pirmajā stāvā. Vai labāk divus – katram gadījumam. Jo, ja nu…ja nu? Bet, ja nu nē?

Bet citādi skaidrojot, tas ir vienas dienas festivāls, kura laikā, šogad, sākumā sniedz lekcijas, pēc tam apbalvošana un tad arī after-party. Lielākoties, piesakās dažāda veida mākslinieki, kuri nodarbojas ar dažādu reklāmu izstrādi. Afišas, kalendāri, video, žurnāli, skulptūras un tā tālāk. Bija arī pieteikšanās noteikumi un dažādi nosacījumi, taču par tiem detaļās neieslīkšu, lasi vairāk viņu mājaslapā.

Pasākumu organizē Latvian Art Directors Club.

Are you fucking kidding me? -Bija tik daudz preses, taču es nevaru internetā atrast nekādas bildes. Vai mans skills ir krities vai arī lielai daļai ir nospļauties par šo pasākumu. Ok. Likšu pasākuma monstru bildes.

Ar ko sākās? -Ar lekcijām sākās.

So, anyway, no rīta ierados. Iepriecināja, ka pasākums norisinājās (lekciju daļa) bankā Citadele(viņu pildspalvas ir draņķīgas, taču ēka ir tīri smuka). Ieraugu uzkodu galdu ūūūn….nav uzkodu…tikai sulas, kafija, ūdens un tā…vilšanās. Lekciju telpa gan bija superīga un, kā viens džeks pasākumā to aprakstija, tā ir milzīga kosmoskuģa formā.

Es nestāstīšu detaļās par ko bija katra lekcija, taču es pastāstīšu to, kā es uztvēru katru lekciju.

Pirmo lekciju pasniedza Bianca Wendt angliski. Viņa ir pasaulē atzīta grafiskā dizainere. Sieviete ar panākumiem, stāsta par saviem panākumiem. Precīzāk  viņa stāstīja par piecām lietām, kas viņu definē. Šajā lekcijā varēja ieskatīties Bjankas darbos, viņas vadītajos darbos un viņas pieejā. Interesanti, taču klausoties, pirmajā pusstundā rodas sašutums par to cik bieži būs kafijas pauze. Viņa ir no tām runātājām, kurām būtu labāk stāstīt maksimāli 20min..

Otro lekciju pasniedza Edgars Zvirgzdiņš latviski. Viņš savos 25 gados ir sasniedzis diezgan daudz panākumus – pietiekami daudz, lai varētu viņu apskaust. Dibinājis dizaina studiju Associates, Partners et Sons. Šī lekcija arī beigās izvērtās garlaicīga, jo vienā brīdī tie darbi, kurus viņš rādija sāka likties pārāk daudz. Viņam var dot 30min. maksimums.

Trešo lekciju pasniedza Philippe Boutie angliski. Lūk šī lekcija bija īpaši aizraujoša. Viņa lekciju ir grūti aprakstīt, tā bija viena no tām cita skatījuma lekcijām. Nedaudz pastāstīja par sevi, tad par reklāmu, tad par interesantajām likumsakarībām starp reklāmām un citām aizraujošām lietām. Es pat nenoguru viņā klausoties. Šī bija viena no vērtīgākajām lekcijām.

Ceturto lekciju, ja to var nosaukt par lekciju, pasniedza Una Rozenbauma angliski. Viņa pastāstīja stāstu Advertising according to a schizophrenic anteater. Varētu domāt, ka tur bija dziļa doma apakšā, taču visticamāk, tas bija tāds kā īss intro kafijas pauzei, jo stāsts beidzās ar nelielu humoru. Iespējams, viņa uztraucās, tāpēc tas stāsts vairāk atstāja tādu WTF? iespaidu. Man patika. Tas stāsts nebija garāks par trijām or so minūtēm.

Kafijas pauze. …Tātad lielākā daļa šeit ir prese…Lielākā daļa izmanto iPhone viedtālruņus, tātad, visticamāk, maz izglītoti viedtālruņu jomā. iOS vide ir pārāk slēgta priekš māksliniekiem, bet nu, lai nu paliek. Kāds džeks lielās citiem par to, cik švaks ir viņa maksimālais skaļums telefonā. Visi iet ēst kaut kur pilsētā, jo pasākumā netika nodrošināts ēdiens. Es gāju uz Statoil. Pačīkstēju pie sevis, kā es izvilkšu līdz mēneša beigām.

Piekto lekciju pasniedza Gatis Rozenfelds. Vēl viens panākumiem bagāts džeks un, atklāti sakot, nepalika man prātā ne ar ko īpašu. Viena lieta ir tā, ka vajag lauzt robežas un tā. Viņa lekcija bija vērtīga, taču ne tik ļoti, kā gribētos.

Sesto lekciju pasniedza Māris Ločmelis. Par viņu ir daudzi dzirdējuši. Viņš pastāstija par savu pieredzi un lietām, kuras ir iemācījies. Viņš deva nelielus padomus un rādija vairākus no viņa iepriekšējajiem darbiem. Lai arī viņam trūkst talanta lekciju pasniegšanā, viņu tomēr bija interesanti noklausīties līdz beigām.

Septīto lekciju pasniedza Pasha Klubnikin….viņš ir no Ukrainas…un pasniedza lekciju krieviski… Šī būtu bijusi tā reize, kad krievu valodas zināšanas man būtu noderējušas, jo spriežot pēc pārējiem – viņš stāstija ar ļoti labu humoru. Visi smējās, kamēr es tizli smaidīju. Bija jau tāds klauns, taču cik es varēju saprast, viņš Ukrainā un arī ārpus tās, ir guvis ļoti daudz panākumus. Noteikti, vēl viena vērtīga lekcija, kuru es nesapratu.

Astoto lekciju pasniedza Sergio Mugnaini un Joakim Borgstrom angliski. Ap šo laiku es migu jau ciet, taču šo džeku stāstītais mani tā parāva, ka ātri atmodos. Iespējams, viņi bija ar milzīgāko pieredzi. Mērogs un naudas apjoms kādā viņi nodarbojās ar reklāmu un cita veida promotional fīčām bija daudz lielāks kā iepriekšējiem lektoriem. Es neko vairāk nestāstīšu par viņiem, jo nespētu atspoguļot viņu stāstīto.

Ar ko turpinājās? -Ar apbalvošanu turpinājās.

Apbalvošanas ceremonija notika koncertzālē Palladium. Man nekad nebija sanācis būt Palladium‘ā, tāpēc, tas man bija patīkams pārsteigums.

Otrajā stāvā bija izstāde ar visiem (vai arī daļu) dalībnieku pieteiktajiem darbiem.  Pēc tam aizejot pavērot skatuvi, es biju patīkami pārsteigts ar baiso atmosfēru, kas tur bija uzbūvēta.  Atmosfēra tiešām bija ļoti labi uzbūvēta – bende, asinis, apgaismojums un viss cits atgādināja reālu šausmu filmu.

Sākoties, uz skatuves uzlēca dejotāji/aktieri/kaut-kas un sabojāja atmosfēru. Kāpēc? – viņu drēbes. Es saprotu, ka tā tās bija domātas mūsdienīgas, bet uz skatuves tādas atmosfēras un drēbju kombinācija nemēdz darboties. Viņu priekšnesumi bija labi. Vēl kritika par to, ka viņi iesaistīja Macbook‘us savos priekšnesumos – itkā saprotams, jo tēma bija saistīta ar dizainu, grafiku un reklāmu, taču tas negāja labi kopā. Iespējams, kas sabojāja viņu iederību uz fona, bija tas, ka visa šī monstru nogalināšanas tematika jau bija netiešs atainojums visiem traucēkļiem darīt savu radošo darbu līdz galam/pilnvērtīgi, taču viņu priekšnesumi bija ļoti tiešs atainojums.

Monstru nogalināšana gan bija ļoti patīkami izstrādāta. Lēmumus par katra monstra nogalināšanu pieņēma kaut kādi speciālisti dažādās jomās (Ugunsdzēsēji, ātrā palīdzība, etc.). 

Atkal, kāda bija problēma ar šo daļu no pasākuma, apbalvojumu bija tik daudz, ka bija apnicīgi skatīties. Iespējams, vienīgajiem, kam bija interesanti, bija dalībnieki, kuriem saņemot savu apbalvojumu arī vairs nebija intereses klausīties. Parastam iedzīvotājām, lai cik arī aktīvam, šāds pasākums nebūtu interesants. 

Kaut gan, noformējums bija tik labs, ka vien tā dēļ ir vērts ierasties. 

Uzvarētājus un galveno uzvarētāju jūs varat noskaidrot šeit.

Es šo pasākumu vērtēju ar 7,5/10

After-party?

Jā, tāda arī bija. Norisinājās bārā MiiT. Es tur nebiju, taču tur esot bijuši welcome drinks. Man bija jāskrien uz pēdējo autobusu.