Tas ir tāds pasākums, kurš notiek, šķiet, ka visās Eirpas Savienības valstīs. No reģionālās sesijas vari tikt izvēlēts uz nacionālo sesiju, savukārt no tās vari tikt izvēlēts uz internacionālo, kas jav ir superkruti. Kā paši organizatori parasti apraksta EYP: “To nevar aprakstīt vārdos – tas ir jāizdzīvo!” Un tasinība viņiem ir, jo arī es nemācēšu precīzi pateikt. Pa lielam var teikt, ka tā ir Eiropas Parlamenta simulācija, visi delegāti ir sadalīti komitejās, katrai komitejai ir tēma jeb problēma(Var būt globāla, ES vērsta vai pat lokāla), kurai ir jāatrod risinājums, jāizveido komitejai rezulūcija un GA (General Assembly) visas komtijeas aizstāv savu rezolūciju,lai par to nobalsotu par vai pret. Pa lielam visa sesija sastāv no trim daļām:

• Teambuilding: Dažādas aktivitātes(Spēles/uzdevumi) lai saliedētu komiteju – visinteresantākā daļa.
• Committee work: Strādāšana pie rezolūcijas – visnogurdinošākā un apnicīgākā daļa.
• General Assembly: Salasās visi vienā zālē – sākas EP simulācija pa īstam.

Vel ir tādas fīčas kā evening events un cita veida eventi un tie ir parasti katru vakaru/dienu. Pastāv tāda kā neformālās izglītības atmosfēra. Jautrs gars valda visu sesijas laiku, arī GA laikā ir atļauts izlekt ar kautko interesantu un neiedomājamu – tas nav ļoti formāls pasākums. Ā un visa sesija notiek angļu valodā(un/vai franču).

 

Gāja man ļoti labi un man ļoti patika. Parcik tanī rītā, kad man vajadzēja ierasties uz sesiju es pamodos teltī, man vajadzēja nokļūt vel līdz mājām un tad līdz sesijai. Līdz mājām 3/4 ceļa ar autobusu 1/4 ar stopiem, tik talu, elementāri. Bet no mājām man avajdzēja stundas laikā tikt līdz Saulkrastim – Zvejniekciemam stundas laikā, domāju ka moš nokavēšos pusstundu, beigās izrādijās, ka no Ropažiem stopēt nemaz negāja tik viegli, 6,5 stundās tiku līdz galam. Gandrīz pat sāku krist izmisumā, tācu mana ticība Dievā mani turēja mierīgu.Pirmā daļa, kurā notika teambuilding process norisinājās kempingā Jūras priede. Parcik ierados vēlu, paspēju uz Eurovillage eventu un tad arī vakara ‘ballīti‘. Otrā vakara events bija Beach Party. Otrajā dienā varēju liedēties ar pārējiem, taču man tas pārāk labi nesanāca, jo neradās sajūta, ka bijām saliedēti, drīzāk patiesāk pazīstams sāku justies otrajā daļā Committee work, kas notika

Hotel RīGA. Tur nu beidzot varēju sākt redzēt visu patiešās sejas, viena no mūsu komitejas sāka uzvesties kā boss, kas beigu beigās atbaidīja – man jau nav nekas pret ‘līderiem’, kamēr vien viņi šķiet labi līderi. Viņa ir labs cilvēks un es patiesi novērtēju viņas ieguldīto darbu, taču par savu līderi es viņu neliktu, bet citādi kā cilveks es pat gribēju būt ar viņu draugos, taču to, laikam, viņa nevelējās. Mūsu komitejā bija viens Francūzis un viena Vāciete, nerunāsim par Francūzi, jo kā istabiņas biedri mēs kļuvām par visai labiem draugiem/čomiem. Runājot par Vācieti, būšu pilnīgi atklāts – pirmā vācu tautas sieviešu dzimuma pārstāve, kas man pat pēc izskata tīri labi patika(Pēc rakstura arī tīri forša), kad biju Vācijā pagājušo vasar, es neatceros nevienu izskatīgu meiteni. Kurš to būtu domājis, ka pirmo sev zināmo satikšu Latvijā.

Tānu Rīgā bija Euroconcert events, tad vel Rokbārs(Ja nekļūdos), tad vel kautkāda vieta un vel kautkādi aizraujoši sīkumi/eventi/dejošans-pasākumi. Tākā darīt un pat aizdarīt varēja tīri labi.

Viesnīcas sestajā stāvā dažiem nummuriņiem ir metru platas palodzes un no loga var uzrāpties uz tām. Viens džeks no manas komitejas bija paņēmis tomātus [][][][][] un sēdējām uz tās palodzes – tik episki – tā mēs darijām katru dienu, kuru pavadijām tanī viesnīcā.

Bija velviena meitene no manas komitejas, kas šķita īpaši interesanta – parasti visi ‘unikālie‘ ģērbšanās stili ir šausmīgi, bet viņai ļoti piestāvēja viņas, laigan es paspēju atstāt sliktu iespaidu par sevi, mēs tomēr kopīgi norunājām brīnišķīgu sum-up speech‘u (Pēdējā iespēja aizstāvēt, pirms balsošanas), labi, es izgāzos runājot, taču tā bija veiksmīgā izgāšanās un tā visiem ļoti patika. Beigu beigās mūsu rezolūcija passoja(tika apstiprināta). Un mūsu komitejas tēma bija

Tās bija tikai dažas detaļas no visiem iespaidiem un krutumiem, kas bija TeNS‘ā, kautkādu iemeslu dēļ man īsti nedomājas šodien, tapēc nevaru uzrakstīt neko labāku. Bildes arī nekur nav iepostotas, tapēc nav man bilžu, ko parādīt. Bet noteikti piesakaties uz nākamo reģionālo sesiju. 😉